SM rosina noteikt izņēmumus atalgojuma ierobežošanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās

SM skaidro, ka 2025.gadā atbilstoši normatīviem kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tomēr SM rosina noteikt izņēmumus.

SM šo iniciatīvu pamato ar personāla atalgojuma ierobežojumu nepiemērošanu nozarei kritiski svarīgām, bet mazāk atalgotām profesijām, piemēram, mašīnistiem, konduktoriem, kā arī atsevišķām kapitālsabiedrībām jaunu projektu īstenošanai. Izņēmumi neattiektos un netiks piemēroti kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļiem.

Tādējādi ministrija rosina noteikt izņēmumus uz atalgojuma ierobežošanu astoņās SM kapitālsabiedrībās. Tostarp dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālā ieviesēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) kopējās personāla izmaksas 2025.gadā plānots palielināt par 32,5%, VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) gaisa satiksmes vadības dispečeriem - par 25%, bet Gaisa satiksmes vadības departamentam, Tehniskā nodrošinājuma departamentam un Kvalitātes nodrošinājuma departamentam - par 15%.

Vienlaikus Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" personāla izmaksas plānots palielināt par 20%, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) - par 18%, AS "Pasažieru vilciens" (PV) - par 9,5%, Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) - par 6,55%, bet Latvijas Jūras administrācijai (LJA) un Autotransporta direkcijai (ATD) - katrai par 5%.

Ministrijā norāda, ka jaunajā 2025.gada deleģēšanas līgumā EDzL plānots noteikt jaunus uzdevumus, kuru nodrošināšanai EDzL ir nepieciešams papildu darbaspēks, kas nozīmē palielinājumu kopējiem izdevumiem darbinieku atalgojumiem uzņēmumā. EDzL esot nepieciešami papildu resursi, jo projekts pāriet aktīvā būvniecības fāzē, pieaug aktīvo finansēšanas līgumu skaits, var iestāties vairāki riski, iesaldējot atalgojuma izdevumu budžetu un citi. Kopējais atlīdzības budžeta pieaugums ir plānots aptuveni 32,5%, no tiem 1,5% ir esošo darbinieku atalgojuma pieaugums, pārējais pieaugums ir saistīts ar projekta apmēra pieaugumu.

SM norāda, ka attiecībā uz LGS gaisa kuģu lidojumu skaitu turpmāk tiek prognozēts pieaugums gan civilo, gan militāro gaisa kuģu lidojumiem kopumā, un atalgojuma palielināšanas ierobežojums liegs ne tikai noturēt esošo augsti kvalificēto aviācijas nozares personālu, bet nebūs iespējams arī palielināt to skaitu plānotajā apmērā, lai nodrošinātu pieaugošo pakalpojuma pieprasījumu.

Savukārt "airBaltic" gadījumā SM norāda, ka uzņēmuma izaugsme, palielinot pārvadāto pasažieru skaitu, ieņēmumus, lidojumu skaitu un lidmašīnu skaitu, ir saistīta arī ar darbinieku skaita un personāla izmaksu palielināšanu. Ministrijas ieskatā, atalgojuma palielināšanas ierobežojumu attiecināšana uz "airBaltic" kritiski negatīvi ietekmēs iespējas ne tikai sasniegt akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) nepieciešamos izaugsmes rādītājus, bet arī nodrošināt pat minimālu izaugsmi.

Vienlaikus LVRTC patlaban atrodas straujā attīstības fāzē, kurā ir sākti vairāki valsts nozīmes projekti. Šo projektu realizācijai uzņēmumā ir palielinājies darbinieku skaits, tostarp 2024.gadā uzņēmumam pievienojās vairāk nekā 40 darbinieku, kā arī 2025.gadā plānots piesaistīt vairāk nekā 30 darbinieku. Nenosakot izņēmumu, SM uzsver, ka LVRTC nespēs nodrošināt uzņemtās saistības attiecībā uz valsts nozīmes projektu īstenošanu, jo jaunu darbinieku pieņemšana būs jāierobežo.

Ministrijā arī uzsver, ka 2025.gadā PV darba samaksas fondu nepieciešams palielināt, lai nodrošinātu plānoto pārvadājumu apmēru, daļēji kompensētu atalgojuma atpalicību no tirgus mediānas, kompensētu atalgojuma pieaugumu tirgū, kā arī nodrošinātu PV darba samaksas iekšējo un ārējo taisnīgumu, noturētu un motivētu darbiniekus. Tas attiektos uz vilces līdzekļu vadītājiem, pasažieru apkalpošanā iesaistītajiem darbiniekiem, piemēram, konduktoriem, ritošā sastāva remontos iesaistītajiem darbiniekiem un citiem.

Vienlaikus arī CSDD gadījumā personāla izmaksu pieaugums galvenokārt veidojas no nepieciešamības ievērot uzņemtās saistības un plānotā darba algu pielikuma 2,6% apmērā. Kopējo CSDD personāla resursu apmēru un izmaksas nav iespējams samazināt CSDD darbības paplašināšanas dēļ un vidējā termiņa darbības stratēģijā iekļauto mērķu sasniegšanas dēļ, piebilst ministrijā.

Savukārt attiecībā uz ATD ministrijā norāda, ka pašreizējais regulējums rada būtiskus riskus turpmākas ATD konkurētspējas uzturēšanai darbaspēka tirgū. Tādējādi ir nepieciešams palielināt personāla izmaksas, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, kas sasniedz tirgus mediānu visos amatos, piesaistītu un noturētu augsti kvalificētus speciālistus, garantētu valsts deleģēto funkciju kvalitatīvu un efektīvu izpildi.

Vienlaikus papildus būs nepieciešama LJA iesaiste vairākos ES fondu finansētos projektos, kas nozīmē, ka būs nepieciešams atbilstošs personāla atlīdzības fonda palielinājums. Tāpat LGS personāla izmaksu pieaugums ir saistīts ar vidējā termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

TVNET jau ziņoja, pērn augustā valdība atbalstīja 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām. Valdībai paliks tiesības lemt par izņēmumiem, piemēram, par Iekšlietu ministrijas darbinieku algu pielīdzināšanu Aizsardzības ministrijas atalgojumam.