Valsts konsolidētajā kopbudžetā pirmajā ceturksnī bija 521,2 miljonu eiro deficīts

Savukārt pirms gada pirmajā ceturksnī bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro.

Ņemot vērā ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu plūsmu, būtiski palielinājās deficīts valsts pamatbudžetā, kamēr valsts speciālajā un pašvaldību budžetā bija vērojams pārpalikums, skaidro FM.

Pirmajā ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 4,054 miljardu eiro apmērā bija par 42,3 miljoniem eiro jeb 1% zemāki nekā trijos mēnešos pirms gada.

Ieņēmumu samazināšanos pamatā FM skaidro ar mazāku nekā pirms gada saņemto ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu apjomu, tostarp atmaksas no Eiropas Komisijas bija mazākas par 219 miljoniem eiro. FM norāda, ka tas ir atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ciklam.

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 520,5 miljoniem eiro jeb 12,8% un bija 4,575 miljardi eiro. Lielākus izdevumus FM saista ar februārī veiktajiem avansa maksājumiem militārā inventāra iegādei valsts pamatbudžeta aizsardzības resorā, kā arī būtiski augstākiem izdevumiem Atveseļošanas fonda un "Rail Baltica" projektiem. Tāpat izdevumu pieaugums ir vērojams jaunā perioda Kohēzijas politikas fondu projektiem.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada pirmajā ceturksnī iekasēti par 202,3 miljoniem eiro jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 3,3 miljardus eiro. Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pirmajā ceturksnī tika pārpildīts par 54,4 miljoniem eiro un bija 101,6% apmērā.

FM skaidro, ka nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi sekmēja virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja UIN ieņēmumu pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī par 66,3 miljoniem eiro jeb 59,5%, kopumā iekasējot 177,9 miljonus eiro.

Tāpat kopbudžeta nodokļu pieaugumu turpināja noteikt kāpums darbaspēka nodokļu ieņēmumos, ņemot vērā kāpumu darba samaksas fondā. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, šā gada pirmajā ceturksnī aprēķinātais darba samaksas fonda kāpums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem palēninājās no aptuveni 10% pērn līdz 5,6% šogad, ņemot vērā zemāku vidējās darba algas pieaugumu tautsaimniecībā un nodarbināto skaita samazināšanos.

FM atzīmē, ka no šī gada 1.janvāra minimālā alga tika paaugstināta no 700 eiro uz 740 eiro. Tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šā gada pirmajā ceturksnī bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 67,9 miljoniem eiro jeb 6,3%.

Savukārt IIN ieņēmumi bija 623,7 miljoni eiro - par 49,7 miljoniem eiro jeb 8,7% augstāki nekā gadu iepriekš.

FM sagaida, ka turpmākajos mēnešos ieņēmumos izteiktāk atspoguļosies fiksētā neapliekamā minimuma (510 eiro mēnesī) ieviešana, to piemērojot visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra un neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem (no 500 līdz 1000 eiro mēnesī), tādējādi mazinoties IIN pieauguma tempiem pret iepriekšējo gadu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 913,4 miljonu eiro apmērā, un tie iekasēti par 11,7 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā pērn. PVN iemaksas šā gada trijos mēnešos palielinājušās par 3,1% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu. FM izceļ pieaugumu operāciju ar nekustamo īpašumu, būvniecības un mazumtirdzniecības nozarē.

Savukārt PVN atmaksas šā gada pirmajā ceturksnī palielinājušās par 7,1%, tām būtiski pieaugot šā gada martā. Lielākas atmaksas veiktas būvniecības, apstrādes rūpniecības un vairumtirdzniecības nozarē. FM atzīmē, ka atmaksu svārstības pa mēnešiem arī turpmākajos mēnešos ietekmēs PVN ieņēmumu apjomu.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī iekasēti 184,5 miljonu eiro apmērā, tas ir, par 18,3 miljoniem eiro jeb 9% mazāk nekā pērn. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka 2024.gadā komercbankas maksāja nodevu, kas vēlāk tika novirzīta hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta kompensācijām, skaidro FM. Pērn janvārī komercbanku veiktie nodevas maksājumi bija 24,2 miljoni eiro. Šāda veida iemaksa šogad nav noteikta, tāpēc kopējie ieņēmumi ir mazāki

Analizējot kopbudžeta izdevumus šā gada pirmajā ceturksnī, FM izceļ apjomīgas ĀFP investīcijas, tostarp jaunā plānošanas perioda Kohēzijas politikas fondu projektus, kuros maksājumi no valsts budžeta šā gada pirmajā ceturksnī bijuši par 106 miljoniem eiro lielāki nekā pērn un veidoja 177,4 miljonus eiro.

Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 137 miljonu eiro apmērā, kas ir par 101,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. "RailBaltica" izdevumi 2025.gada pirmajā ceturksnī valsts pamatbudžetā sasniedza 58,7 miljonus eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar trim mēnešiem pirms gada.

FM informē, ka ES fondu izdevumi noteica arī kopbudžeta izdevumus subsīdijām un dotācijām, kas šā gada pirmajā ceturksnī izlietoti viena miljarda eiro apmērā bija par 160,9 miljoniem eiro jeb 18,4% lielāki nekā trijos mēnešos pirms gada.

No tiem valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu projektu īstenošanai pirmajā ceturksnī bija par 93,7 miljoniem eiro lielāki nekā gadu iepriekš, tostarp avansa maksājums "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") atbalsta programmai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai bija 80,8 miljonu eiro apmērā.

Šī gada pirmā ceturkšņa izdevumu kāpumu subsīdijām un dotācijām pamatbudžeta pamatfunkciju veikšanai par 66,2 miljoniem eiro jeb 11,3% FM pamatā saista ar šā gada februārī veikto maksājumu 30 miljonu eiro apmērā "Altum" programmai "Aizdevumi ar kapitāla atlaidi", kā arī klimata un enerģētikas resora šā gada pirmā ceturkšņa izdevumu pieaugumu par 35,7 miljoniem eiro programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalstam".

Straujš kāpums bija vērojams procentu izdevumiem, kas, pieaugot par 55 miljoniem eiro jeb 38,2% salīdzinājumā ar trim mēnešiem pirms gada, sasniedza 199,1 miljonu eiro. FM skaidro, ka pieaugumu noteica galvenokārt procentu maksājumi par 2024.gadā emitētajām eiroobligācijām, kuri pirmo reizi tika samaksāti šogad.

FM atzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī procentu izdevumu izpilde valsts pamatbudžetā sasniedza 43% no gada plāna. Nākamajos ceturkšņos procentu izdevumi būs mērenāki atbilstoši spēkā esošo aizņēmumu procentu samaksas grafikiem, prognozē FM.

Lielākus kopbudžeta izdevumus šā gada pirmajā ceturksnī FM saista arī ar aizsardzības izdevumiem, kur šā gada februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei, tādējādi palielinot kopbudžeta izdevumus precēm un pakalpojumiem. Kopumā kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada pirmajā ceturksnī bija 585,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,1 miljonu eiro jeb 27,7% augstāki nekā gadu iepriekš.

Kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī kopumā bija 330,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 31,7 miljoniem eiro jeb 10,6% lielāki nekā trijos mēnešos pirms gada.

FM norāda, ka izdevumu kāpums vērojams pašvaldību budžetā - par 28,7 miljoniem eiro jeb 62%, pamatā ES fondu projektu īstenošanai. Šā gada pirmajā ceturksnī par 19,1 miljonu eiro vairāk tērēts transporta būvēm, tostarp izdevumi Jāņa Čakstes gatves izbūvei šā gada pirmajā ceturksnī bijuši 8,2 miljoni eiro. Tāpat lielāki izdevumi bijuši kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem (par 6,3 miljoniem eiro) un būvniecības projektiem (par 4,9 miljoniem eiro).

Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada pirmajā ceturksnī bija 903,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 28,9 miljoniem eiro jeb 3,3% augstāki nekā gadu iepriekš.

Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada trijos mēnešos pieauguši par 0,3%. FM informē, ka no vienas puses, ir samazinājušies izdevumi darba devēju maksājumiem (par 24,8 miljoniem eiro jeb 18,3%), piemēram, izdienas pabalstiem iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem, kas bija vienreizējs maksājums pagājušā gada janvārī. Vienlaikus vērojams atalgojuma pieaugums par 26 miljoniem eiro jeb 10,1%.

Izdevumu kāpumu FM saista ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem. Tostarp Valsts policijā strādājošajiem izdevumi atalgojumam šā gada pirmajā ceturksnī bijuši par 9,6 miljoniem eiro augstāki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā - par četriem miljoniem eiro un Valsts robežsardzei - par 3,2 miljoniem eiro augstāki.

Savukārt pašvaldību budžetā izdevumos atlīdzībai vērojams kāpums par 4,2%, kas lielā mērā saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, jo no 2025.gada 1.janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem.

Kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 1,4 miljardu eiro apmērā šā gada pirmajā ceturksnī bija par 114,8 miljoniem eiro jeb 9% lielāki nekā pirms gada.

Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šā gada pirmajā ceturksnī bijuši 178,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27,4 miljoniem eiro jeb 18,1% augstāki nekā 2024.gada trīs mēnešos. FM skaidro, ka tas pamatā ir šā gada janvārī veikto pēdējo maksājumu kredītņēmēju atbalstam dēļ.

Valsts speciālā budžeta izdevumi vecuma pensijām pieauguši par 63,7 miljoniem eiro jeb 8,6%. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati liecina, ka, pensiju saņēmēju skaitam saglabājoties pērnā gada līmenī, šā gada pirmajā ceturksnī saņēmējiem izmaksātā vidējā pensija (ar piemaksu) bija 604,54 eiro, pieaugot par 11,7% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni. FM to skaidro ar pensiju neapliekamā minimuma palielinājumu.

Atbilstoši šā gada aprīlī publicētajiem "Eurostat" datiem Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā bija 706,2 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā 2023.gadā, kad deficīts bija 2,4% no IKP.

Saskaņā ar FM aktualizētajām prognozēm Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2025.gadā tiek prognozēts 3,1% no IKP. FM norāda, ka, salīdzinot ar 2024.gadu, deficīts palielināsies, straujāk pieaugot izdevumiem nekā ieņēmumiem, pamatā ES fondu un aizsardzības investīcijām.