Atsavinās LDz nekustamo īpašumu Torņakalna ielā

SM norāda, ka nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams LDz pamatdarbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai. Tādējādi zemesgabalam nav stratēģiskas nozīmes LDz funkciju īstenošanai, un to plānots atsavināt normatīvos noteiktajā kārtībā.

Tomēr atbilstoši 2013.gada rīkojumam SM tika atļauts ieguldīt LDz pamatkapitālā nekustamos īpašumus, tostarp nekustamo īpašumu Torņakalna ielā. Rīkojums noteica, ka SM ir jānodrošina nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodošanu atpakaļ valstij, ja tie vairs nav nepieciešami LDz funkciju īstenošanai.

SM, izvērtējot regulējuma piemērošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, uzsver, ka zemesgabala atgūšana valsts īpašumā, attiecīgi samazinot LDz pamatkapitālu, radītu zaudējumus, kas ietekmē kapitālsabiedrības pašu kapitālu un var apdraudēt kapitālsabiedrības kreditorus.

Tādējādi valdība atbalstīja, ka rīkojumā iekļautais nosacījums par nekustamā īpašuma bez atlīdzības atdošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz zemesgabalu Torņakalna ielā.

Tāpat paredzēts, ka SM kā LDz valsts kapitāla daļu turētājai būs jānodrošina, ka no zemesgabala atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti LDz darbībai, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi.

Plānots, ka LDz virzīs atsavināšanai zemesgabalu un administratīvo ēku izsolē.

Lai noskaidrotu zemesgabala vērtību iespējamai atsavināšanai un veiktu zemesgabala stratēģiskās nozīmes analīzi, LDz ir uzdevusi sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam veikt novērtējumu.

TVNET jau ziņoja, ka 2013.gada jūnijā valdība atļāva SM ieguldīt LDz pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu 77 900 latu apmērā vairākus valsts nekustamos īpašumus. Ieguldīti tika zemesgabali Rīgā, Torņakalna ielā 16 un Maskavas ielā (šobrīd Latgales ielā) 266C, kā arī Ezera ielā 11, Rēzeknē, Malu iela 7B, Daugavpilī, Viestura ielā 17, Gulbenē, Stacijas ielā 8, Jelgavā, un Pasta ielā 63, Jelgavā.

Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 2,4 reizes - līdz 7,794 miljoniem eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".