Vēja parki ļaus mežos ražot elektrību

«Latvijas valdība ir lēmusi, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem enerģētikas dekarbonizācijā un klimata neitralitātes sasniegšanai, un ja tas paredz uzstādīt vēja ģeneratorus mežos, mēs šo rīkojumu respektējam un izpildām,» sarunā ar TVNET uzsver AS «Latvijas valsts meži» (LVM) Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns, «kad 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, LVM publicēja karti ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kā arī tika rīkota apbūves tiesību izsole. Ir svarīgi uzsvērt, ka mēs – “Latvijas valsts meži” paši vēja parkus neveidosim un neapsaimniekosim. Uzņēmumam nav ne juridiska pamata, ne kompetences to darīt. Mūsu pienākums, ko noteikusi valdība, ir projektu attīstītājiem piedāvāt teritorijas, kurās attīstīt vēja parkus.»

Ņemot vērā, ka pusi Latvijas teritorijas klāj meži, ideja par vēja parku veidošanu tieši mežos ir loģiska – mežā ir vieglāk atrast vietu vēja turbīnai attālu no apdzīvotām vietām un viensētām nekā lauksaimniecībā aktīvi izmantotā zemē. Turbīna mežā ir arī mazāk pamanāma un traucējoša nekā, piemēram, jūrā un piekrastē.

LVM iznomā zemi vēja parku veidotājiem

LVM sarīkojusi divas izsoļu kārtas par iespēju slēgt apbūves tiesības līgumu – pirmā notika 2023. gadā, otra – pērn. Šobrīd noslēgti nedaudz vairāk par 30 līgumiem ar potenciālajiem vēja parku veidotājiem, taču tas nenozīmē, ka visi plānotie projekti tiks realizēti, jo vēja parku attīstītājiem priekšā vēl ilgs izpētes un projektēšanas process. Ārzemju pieredze rāda, ka no sākotnējām iecerēm tiek realizēti vien ap 20 % no visiem projektiem.

Pirmās izsoles kārtas aktīvākie dalībnieki ir tikuši līdz sabiedriskajai apspriešanai, un drīzumā noslēgsies arī Ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN)procesi, kuros vērtē, piemēram, ietekmi uz putniem, sikspārņiem, floru un ainavu, kā arī analizē potenciālo trokšņu līmeni un mirgošanas efektu. IVN procesa rezultātā vēja parku attīstītājs var nonākt pie noderīgiem secinājumiem, kā mazināt ietekmi uz vidi – piemēram, līdz pat turbīnas darba apturēšanai uz noteiktu laiku, lai netraucētu gājputnu atgriešanos.

Vēja parku projektu attīstītājiem, kas ir noslēguši līgumu ar AS “Latvijas valsts meži”, kopumā tiek doti pieci gadi izpētes veikšanai un būvprojekta izstrādāšanai. Tajos apbūves tiesības ieguvušais vēja parku attīstītājs īstenos sagatavošanās darbus — izpēti, IVN, saņems tehniskos noteikumus vēja turbīnu izvietošanai, atļaujas no KEM un NBS, līdz nonāks pie saskaņota būvprojekta.

Visā izpētes un projektēšanas periodā LVM turpina mežu apsaimniekošanu kā iepriekš. Pēc izpētes un projektēšanas darbu izpildes būs skaidri turbīnu būvlaukumi. Tikai pēc tam sākas reālais būvniecības process, kam tiek atvēlēti četri gadi, un pēc tam sākas elektrības ražošana.

Līgumi tiek slēgti uz 30 gadiem, tādēļ reālais elektrības ražošanas periods sanāk salīdzinoši īss, 21-25 gadi. Nākotnē līguma darbības termiņš varētu tikt pagarināts un pat sasniegt 50 - 70 gadus, taču tas atkarīgs no tā, kādus likuma grozījumus atbalstīs Saeimā saistībā ar publiskas zemes iznomāšanas maksimālajiem termiņiem.

Meža ieskauta vēja turbīna

Lai gūtu aptuvenu ieskatu, kā izskatās vēja parki mežā, var aizbraukt uz netālajām kaimiņvalstīm Vāciju un Somiju. Tur šāda pieeja jau tiek realizēta, un turbīnas galvenokārt pamana lidmašīnu pasažieri, kuru avioreisa maršruts ved pāri retāk apdzīvotiem, mežainiem apvidiem. Arī Latvijā vēja parku izveidošanas noteiktumi ir gana stingri, tādēļ tiem atvēlēto teritoriju ir salīdzinoši maz.

«Turbīnas novietošanai paredzēts atvēlēt pusotru hektāru meža zemes, kas atbilstoši tiks sagatavota būvniecības darbiem. Izcirstā platība vēja parku attīstītājam ir jākompensē, iestādot kādā apmežojamā teritorijā tikpat lielu meža platību,» nosacījumus izklāsta V.Kalns, un turpina «visticamāk, šajā pusotrā hektārā tiks izveidots grantēts laukums, kur strādāt specializētajai tehnikai, ielieti pamati mastam. Vēja turbīnas vēlams uzstādīt kompakti, tomēr optimāli viena kilometra attālumā citu no citas. Realitātē, ņemot vērā citus ierobežojumus, visticamāk tās tiks izkliedētas vēl pamatīgāk, uz katriem 200-300 hektāriem pa vienai turbīnai».

Lai noteiktu vietas, kur varētu būvēt vēja parkus, AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Zemkopības ministriju izstrādāja kritērijus vēja parku izpētes teritoriju noteikšanā – pamatā šajā atlasē bija 4 izslēdzošie bloki:

• Apdzīvoto vietu un viensētu 800m buferzona;
• Aizsargājamās dabas teritorijas;
• LVM brīvprātīgi noteiktās aizsargājamās teritorijas
• Valsts nozīmes infrastruktūras objekti un zemes, kur LVM jau veic kādu saimniecisko darbību – karjeri, kokaudzētavas un kūdras ieguves vietas.

Līdz ar to trīs ceturtdaļas LVM teritorijas automātiski tika izslēgtas vēja parku izveidošanai. Taču bez LVM noteiktajiem izslēdzošajiem kritērijiem vēja parku attīstītājiem jāņem vērā Aizsardzības ministrijas radaru karte, teritorijas plānojumi u. c faktori. Projektu attīstībai ir būtiski, lai tuvumā būtu augstsprieguma līnija. Pieslēgšanās līnijai notiek ar zemē ieraktiem kabeļiem, tādēļ virs tā no meža jāatbrīvo 3 metrus plata josla, kas ir krietni šaurāka nekā, piemēram, gaisvadu līniju ierīkošanas gadījumā.

Lai aptvertu potenciālo meža izciršanas apjomu, var veikt vienkāršus aprēķinus. 500 vēja turbīnu ierīkošanai, kas nepārsniegtu šobrīd Latvijas valsts Enerģētikas stratēģijas projektā definēto sauszemes vēja enerģijas apjomu, būtu jānocērt koki aptuveni 1000 hektāru platībā, kam klāt jāpieskaita saistītās infrastruktūras attīstībai atmežojamie hektāri, kurus nav iespējams precizēt, kamēr nav pieejami detalizēti būvprojekti. Salīdzinājumam, Latvijā dažādi meža īpašnieki ik gadu ieaudzē mežu 5000-6000 hektāru platībā.

Ainavu būtiski neietekmēs

Visi infrastruktūras uzlabojumi, arī pievadceļu izbūve vai nostiprināšana, būs jāveic projekta attīstītājiem. Tas mudina pieņemt pragmatiskus lēmumus. No pirmajām izsoļu kārtām redzams, ka lielākā interese ir par teritorijām, kas atrodas pie vēja turbīnas konstrukcijas piegādāšanai atbilstošiem ceļiem un salīdzinoši netālu no augstsprieguma līnijām.

Arī paša turbīnas drīzāk būs redzamas no netālu esošajiem ceļiem, nevis no meža. Lai arī tās slejas augstu virs kokiem, lapotne aizsedz skatu uz masīvajiem spārniem, tādēļ no meža takas nevar ieraudzīt pat kilometra attālumā esošo turbīnu.

Kas notiks ar vēja turbīnām pēc līguma darbības beigām? Tās netiks atstātas sarūsēšanai mežā, katrā konkrētajā situācijā tiks apsvērti vairāki scenāriji. Līgums ļauj tās paturēt zemes īpašnieka rīcībā un uz tām rīkot jaunu izsoli, taču, ja tehnoloģijas būs novecojušas, tad turbīna, masts, spārni un pamati ir demontējami. Pieredze rāda, ka izmantotie materiāli ir tik vērtīgi, ka uzņēmēji mēdz sacensties par iespēju nojaukt vēja turbīnas un nodot materiālus pārstrādei. Pasaulē darbojas rūpnīcas, kurā var pārstrādāt turbīnas spārnus, atdalot polimēru no stikla šķiedras. LVM gādās par to, lai atbrīvotajā teritorijā atkal tiktu iestādīts mežs,» iespējamos risinājumus min LVM pārstāvis.