Konceptuāli atbalsta kritiskās infrastruktūras objektu apsargiem dot tiesības iznīcināt dronus

Šādu priekšlikumu bija ierosinājusi Ekonomikas ministrija (EM), kura argumentējusi, ka attīstoties tehnoloģijām gaisa droni, bezpilota kuģošanas līdzekļi un sauszemes transportlīdzekļi var tikt izmantoti uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, lai pārvietotu sprāgstvielas. Tāpat šos dronus var izmantot nekontrolētu izlūkošanas darbību veikšanai.

Viena no lielākajām problēmām, kura iezīmējusies praksē - identificējot gaisa dronu pie kritiskās infrastruktūras objekta, nav iespējams noteikt tā lidojuma pamatojumu, proti, vai lidojuma mērķis ir ļaunprātīgs, vai drons konkrētajā vietā nonācis aiz neuzmanības vai arī pilots nepārzina normatīvo regulējumu.

Šādas situācijas novēršanai EM piedāvājusi paplašināt A, B un C kritiskās infrastruktūras objekta apsardzes darbinieku tiesības notvert, nosēdināt, nodarīt bojājumus vai iznīcināt bezpilota līdzekļus.

Lai šādu risinājumu ieviestu, paralēli paredzēts veikt izmaiņas arī citos likumos.

Vienlaikus Saeimas komisija šodien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ieņemt amatus kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās.

Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai.

Tāpat grozījumi paredz, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, nevarēs kļūt par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mēroga īpaši nozīmīgās infrastruktūras īpašnieku, valdītāju vai patiesā labuma guvēju, kā arī Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām būs aizliegts ieņemt amatus kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās.

Grozījumi paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nevarēs tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām.

Grozījumi paredz, ka Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi varēs veikt darbu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.