Komisija rakstīs valdībai par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa pabeigšanas kritisko nozīmi

PSKUS valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis informēja par slimnīcas infrastruktūras attīstības projektu gaitu. Šobrīd sarunas ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) bijušas veiksmīgas. Plānots, ka VNĪ noslēgs A2 korpusa būvdarbu trešo, noslēdzošo fāzi.

VNĪ pārstāve Jeļena Gavrilova apstiprināja, ka VNĪ ir gatava pārņemt A2 korpusa noslēdzošās fāzes būvdarbu vadību un apzinās, cik būtiska ir veselības aprūpes infrastruktūra valsts attīstībā, un līdz ar to arī lielā atbildība, ko šī partnerība sevī ietver. VNĪ apņemas nodrošināt, lai A2 korpuss tiktu pabeigts atbilstoši labākajām pārvaldības praksēm un kalpotu sabiedrības veselības interesēm ilgtermiņā, pauda Gavrilova.

Vidzis klāstīja, ka lielākie izaicinājumi būvdarbu noslēgšanā vēl joprojām saistīti ar finansējuma pieejamību, tostarp to, ka slimnīcai ierobežota finansējuma apstākļos izmaksas jāfinansē pašai. Tāpat grūtības rada pārsūdzību riski iepirkumā, kas var paildzināt iepirkuma procesu, potenciālu strīdu risināšana ar būvniekiem un izmaksu indeksācija. Iespējami arī būvdarbu izmaksu sadārdzinājumi.

Konkrētas A2 projekta pabeigšanas izmaksas precīzāk slimnīca varēs prognozēt pēc būvnieku piedāvājumu iesniegšanas. Kā apstiprināja Vidzis, ir rezervēta arī summa potenciālam noslēdzošo būvdarbu sadārdzinājumam.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins apstiprināja, ka ir rezervēts finansējums A2 būvdarbu pabeigšanai, lai nenonāktu situācijā, ka slimnīca paliek puspabeigta.

Savukārt VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa norādīja, ka PSKUS infrastruktūra ir būtiska ministrijas prioritāte, ko VM šobrīd izvirzījusi "augstāk par savu resoru ietekmi".

Šobrīd no ministrijas puses procesā ir finansējuma pārdales saskaņošana, risinājums esot rasts.

VM vērtējumā Stradiņa slimnīca efektīvi pārvalda kopējo būvniecības procesu tās iespējamajā kapacitātē, neskatoties uz juridiskajiem un finansiālajiem riskiem.

Ministrijas ieskatā sadarbībā ar Finanšu ministriju slimnīcām jāveicina birokrātijas mazināšana, vienkāršojot Eiropas Savienības fondu līdzekļu pārvaldības jautājumus, kas vienkāršotu finansējuma izlietojumu un sadalījumu.

Līdztekus problēmu varētu risināt VM Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts, kas paredz saglabāt finansējumu un to ilgtspējīgi prognozēt, skaidroja Kļaviņa.

Tāpat slimnīcu būvdarbu organizēšanas jautājuma atvieglošana varētu pozitīvi ietekmēt arī vienots likums par klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības struktūru.

Kļaviņa skaidroja, ka slimnīcas ir kapitālsabiedrības, tāpēc nav pieņemts, ka pilnīgi viss no kapitālsabiedrības būtu dotējams par valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus neattiecināmās būvdarbu izmaksas tomēr būtu dotējamas no valsts budžeta, nevis pašu kapitālsabiedrību līdzekļiem.

Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīgākais jautājums, kas jārisina, ir tas, ka slimnīcām nevajadzētu nodarboties ar būvniecību, un jāmeklē risinājumi, kā tās atslogot no celtniecības darbiem.

Latvijas Universitātes profesors un Stradiņa slimnīcas kardiologs Andrejs Ērglis pauda, ka ir pretlikumīgi, ka slimnīcai pašai no saviem līdzekļiem jāfinansē būvniecības izmaksas, jo šai naudai būtu jātiek novirzītai slimnīcas algu vai materiālu fondam, nevis celtniecībai.

Viņš uzsvēra, ka PSKUS A2 korpusa pabeigšana ir kritiski svarīgs objekts sabiedrības veselībai, un tas ir "drošības jautājums". Ērgļa ieskatā tā pabeigšana nedrīkstētu aizņemt ilgāk par diviem gadiem.

Ērglis apgalvoja, ka finansējuma trūkumu un potenciālos būvdarbu riskus slimnīcu padome vai valde pašu spēkiem atrisināt nevar, taču pietiktu ar Finanšu ministrijas galvojumu par to, ka slimnīca varētu no Eiropas Savienības fondiem saņemt nepieciešamās investīcijas. Tomēr nav skaidrs, cik ilgu laiku tas prasītu, kas A2 korpusa gadījumā esot kritiski svarīgi.

Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) un Ingrīda Circene (JV) norādīja uz nepieciešamību pēc lielākas slimnīcas padomes atbildības. Vienlaikus Circene uzsvēra, ka nepieciešama viena padome klīniskajām universitātes slimnīcām.

Paralēli A2 korpusa pabeigšanai slimnīcas B ēkā tiek īstenots "Sirds mājas" attīstības projekts, kas funkcionētu kā Kardioloģijas centrs. Šobrīd izsludināts atklāts konkurss "Būvprojekta minimālā sastāva izstrāde visam B korpusa apjomam".

Jau vēstīts, ka līdzšinējā A2 korpusa būvniecības gaita ir bijusi izaicinoša - sākotnēji ēkas nodošana ekspluatācijā bija plānota 2023.gada pavasarī, taču ģenerāluzņēmējs SIA "Velve" nespēja izpildīt līgumsaistības, vairākkārt pieprasīja papildu termiņus un finansējumu, kā arī pieļāva būtiskus būvdarbu defektus. Tas noveda pie līguma laušanas 2024.gada 13.februārī.

Pēc līguma izbeigšanas Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un sāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tika veikti steidzamie darbi ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība "P un S būvniecība". Šie abi posmi ir noslēgušies.

Turpinot projekta īstenošanu, slimnīca izsludināja iepirkumu būvniecības pabeigšanai. Reaģējot uz uzņēmēju jautājumiem iepirkuma procesā, PSKUS nolēma apvienot tajā divus iepirkumus. Lēmums paredz apvienot vienā bojāto būvapjomu demontāžas darbu un pelējuma likvidācijas iepirkumu un A2 korpusa otrās kārtas būvdarbu pabeigšanas iepirkumu.

Kā skaidrojusi slimnīca, šāda vienota pieeja samazinās riskus, novērsīs neskaidrības par atbildību vai pretrunas starp līgumslēdzējiem, kā arī ietaupīs būvdarbu veikšanas laiku un līdzekļus, ļaujot efektīvāk plānot darbus un operatīvi risināt neparedzētas situācijas.

Slimnīca solījusi, ka paplašinātā iepirkuma izsludināšana plānota tuvāko mēnešu laikā, lai līdz šī gada beigām tiktu noslēgts līgums ar būvnieku par A2 korpusa pabeigšanu.

A2 ēkā plāno izvietot Neatliekamās medicīnas centru un uzņemšanu, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profilus, neiroloģijas nodaļu un insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģiju, kā arī intensīvo terapiju un Sievietes un bērna klīniku kopā ar dzemdību bloku.

Slimnīca skaidrojusi, ka kopējais projekta budžets ir 156,7 miljoni eiro, kas paredzēti gan būvdarbiem, gan medicīnas aprīkojumam, lai slimnīca pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā būtu pilnībā funkcionāla.