Ekonomisti: Iedzīvotāju pirktspēja turpinās uzlaboties

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauda, ka martā Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,7%. Nepārtikas mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 2,7%. Tikmēr autodegvielas un pārtikas preču mazumtirdzniecība saruka attiecīgi par 0,5% un 5,5%.

Viņš norādīja, ka patēriņš turpina iesilt nevienmērīgi un piesardzīgi. Par nevienmērību liecina atšķirīgās tendences dažādos sektoros. Gada sākumā ir augusi interese par nekustamā īpašuma tirgu un jaunu auto iegādē. Savukārt mazumtirdzniecībā strauji augošo cenu dēļ iedzīvotāji turpina mainīt paradumus pārtikas iegādē. Daļēji tas var atspoguļot arī uz aktīvāku maltītes ieturēšanu ārpus mājas. Turklāt turpinoties kāpumam, šāda prakse varētu saglabāties.

"Pārslēgšanās no precēm uz pakalpojumiem vēl nedaudz turpina pēc pandēmijas tendenci nepārtikas precēs, samazinoties kultūras un atpūtas preču iegādei. Tikmēr, kā gaidīts, aktīvāk tiek iegādātas nepārtikas preces, īpaši elektroierīces un ar mājokļa labiekārtošanu saistītas preces," norādīja Gašpuitis, paužot, ka iezīmējušās tendences vēl tuvākos mēnešos turpināsies.

Viņš skaidroja, ka pirktspēja turpinās uzlaboties un veidos labvēlīgus nosacījumus patēriņa pieaugumam. Tomēr cenu pieaugums un pārliecības trūkums koriģēs prioritātes un bremzēs patēriņa atgūšanos.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti). "Statistikā atspoguļotais reālais mazumtirdzniecības apgrozījums ir it kā pielipis līmenim, kuru sasniedza 2018.gadā. Pēc krasām šurpu-turpu svārstībām pandēmijas sākumā kopš 2021.gada vidus tas ir ļoti maz mainījies," pauda Strautiņš, skaidrojot, ka dati izskatās garlaicīgi, bet skaidrojums un konteksts tiem ir interesants.

Lai izvērtētu tirdzniecības datu "stabilitātes" kontekstu, ir jāatzīmē, ka aprēķinātais tirdzniecības apjoms pa pastu un internetā martā bija tikai par 4% augstāks nekā vidēji 2019.gadā - pirms pandēmijas sākuma un tās izraisītajām dzīvesveida un iepirkšanās paradumu lēcienveidīgajām izmaiņām. Strautiņš skaidroja, ka acīmredzot šo tirgotāju reģistrācijas vietas efekts turpina ietekmēt aprēķinus par patēriņa dinamiku, kam tā nevajadzētu būt. Legāli izmaksāto algu līmenis no 2019.gada līdz 2024.gadam auga par 48%, bet šogad varētu būt apmēram par 58% augstāks. Savukārt cenu līmenis šobrīd ir apmēram par 40% augstāks nekā 2019.gadā. "Tātad pirktspēja ir pieaugusi, jo īpaši tāpēc, ka inflācija ir drīzāk drusku pārspīlēta," pauda Strautiņš.

Kā norādīja Strautiņš, nav šaubu, ka patēriņš var augt salīdzinājumā ar pašreizējo faktisko līmeni. Tas būtu vēlams - rastos jaunas darbavietas un ienākumi, kļūtu vieglāk risināt aizsardzības un citu strauji palielināmo valsts ieguldījumu finansēšanas rēbusus, jo nodokļu ieņēmumi ir primāri atkarīgi no algām un patēriņa. Mājsaimniecību noguldījumu pieaugums jau četrus mēnešus ir virs 9% un to kopsumma februārī pārsniedza 11 miljardus eiro.

Viņš arī skaidroja, ka patērētājiem labvēlīgā virzienā turpina mainīties finansējuma izmaksas. EURIBOR trīs, sešu un 12 mēnešu likmes ir starp 2% un 2,2%, bija brīži 2023.gada nogalē, kad tās visas bija virs 4%. Tirgus prognozes par likmju samazināšanu nākamajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēdē (5.jūnijā) liecina par gandrīz pilnīgu vienprātību. Vēl viena samazinājuma iespēja jūlijā tiek vērtēta kā tuva pusei. Investoru gaidītā ECB depozīta likme gada beigās, kurai cieši seko EURIBOR trīs mēnešu likme, ir ļoti tuvu 1,5%, bet pirms ASV prezidenta paziņojumiem par tarifu paaugstināšanu šie vērtējumi mēdza svārstīties 1,8% līdz 2% diapazonā.

"Varēšana tērēt vairāk nenozīmē, ka tas notiks. Kopš novembra, kad Latvijas iedzīvotāju prognozes par finansiālās situācijas izmaiņām nākamajos 12 mēnešos bija augstākajā punktā trīs gadu laikā, tās noturīgi samazinās, kopš janvāra esot drīzāk pesimistiskas," pauda Strautiņš, skaidrojot, ka līdzīgi mainās vērtējums par ekonomisko situāciju kopumā. Viņš norādīja, ka ir viegli atrast vienu no iespējamiem vainīgajiem - tā ir kopējā pasaules ziņu plūsma, kurā netrūkst drāmas, jo īpaši jau pēdējā mēneša laikā. Taču, ja iedziļinās tās sižeta līkločos sīkāk, tad var saskatīt Latvijas patērētājiem patīkamus vēstījumus.

Strautiņš skaidroja, ka procentu likmju pazemināšanās ir viens no rezultātiem pieaugušajai nenoteiktībai par pasaules ekonomikas nākotni. Lai arī gan patērētāji, gan ražotāji un tirgotāji gaida inflācijas kāpumu, tieši pasaules finanšu tirgu nemierīgais stāvoklis ļauj cerēt uz importa izmaksu samazināšanos. Bažas par dolāra vadošās lomas saglabāšanos ir radījušas apstākļu salikumu, kas citādi nebūtu iespējams - vienlaikus aug eiro kurss un samazinās eiro likmes attiecībā pret dolāra likmēm. Dārgāks eiro patērētājiem ir izdevīgs.

Viņš arī skaidroja, ka ASV importa tarifu paaugstināšana un tālāka to kāpuma risks ir sliktas ziņas daļai ražotāju. Taču patērētājiem tas nozīmē, ka par viņu makiem cītīgāk konkurēs pašas Eiropas un arī pasaules ražotāji, ir cerības uz ilglietošanas preču cenu kritumu.

"Ziņas par ierastās pasaules kārtības šūpošanos varbūt liek patērētājiem gaidīt notikumus, kas viņu pirktspēju pasliktinās. Tā tas tiešām ir bijis aizvadīto piecu gadu laikā - vispirms pandēmija, tad karš Ukrainā paaugstināja importa izmaksas, kas ir kā sava veida nodoklis, kas samazina visu Latvijas iedzīvotāju ienākumus," norādīja Strautiņš, skaidrojot, ka šobrīd inflācija daudz lielākā mērā ir ienākumu pārdale Latvijas iedzīvotāju starpā, tiem vienam otram vairāk maksājot par veltīto uzmanību un laiku. Globālie satricinājumi šogad ir tādi, kas pārējā pasaulē iepirkto labumu izmaksas drīzāk samazina.

Ekonomists pauda, ka globālās politikas šī gada norises nes vienu nenoliedzami sliktu ziņu patērētājiem. Tas, ka būs vēl straujāk jākāpina militārie izdevumi, nozīmēs augstākus nodokļus un trūcīgākus valsts pakalpojumus, nekā tie būtu bijuši alternatīvā vēstures scenārijā. Taču tā ne tuvu nav vienīgā svarīgā ziņa. "Skarbie ASV atgādinājumi par līdzšinējās drošības politikas ilgtnespēju citām Eiropas valstīm mūsu ekonomikai var būt noderīgi, jo pārapbruņošanās palīdzēs pārvarēt metālapstrādes un mašīnbūves nozaru nīkuļošanu, kas gremdē arī attiecīgās nozares Latvijā," pauda Strautiņš.

Viņš pauda, ka Latvijas ekonomikas patēriņa pusi aizvadītajos nu jau apmēram četros gados var interpretēt kā smagu dzirnakmeni, kas griežas lēnām, tam ir smaguma un mazkustības vai pat vietas stāvokļa inerce. Šie vārdi noteikti neraksturo eksportu, tajā šajā periodā bija pat gluži eiforisks periods ražotājiem apvienojumā ar krīzi daļā pakalpojumu, tad tie ir mainījās vietām, tad pērn diezgan slikti klājās eksportam kopumā, bet šobrīd gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir dažāda žigluma uzlabošanās pazīmes.

"Eksporta atkopšanās pozitīvo netiešo ietekmi uz ienākumiem papildinās kreditēšanas dinamika. Mājsaimniecību kredītportfeļa kāpums noturīgi paātrinās kopš 2024.gada sākuma, šī gada martā tempam sasniedzot 7,3%, bet summai pārsniedzot 6,2 miljardus eiro, kas ir augstākais punkts kopš 2013.gada septembra," pauda Strautiņš, skaidrojot, ka ģimenes ņemtos kredītus galvenokārt izmanto, lai pirktu, būvētu un remontētu mājokļus, bet vienas patērētāja izdevumi ir cita patērētāja ienākumi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju patēriņa vēriens šā gada pirmajā ceturksnī, visticamāk, bijis pieticīgāks, nekā to varētu lēst, ņemot vērā prognozēto ienākumu kāpumu. Priekšstatu, ko par samērā piezemētu patēriņu sniedza patērētāju noskaņojuma dati gada pirmajos mēnešos, kā arī karšu maksājumu statistika, tagad paspilgtina arī Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu. Tas salīdzināmās cenās bijis par 1,2% zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī (sezonāli koriģēti dati). Būtiskāks samazinājums vērojams, piemēram, pārtikas, apģērbu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju preču mazumtirdzniecībā, kamēr par pieaugumu varējuši priecāties atsevišķu ar mājokli saistītu preču tirgotāji.

Paula skaidroja, ka tirdzniecības dinamika Latvijā nav unikāla - līdz ar tiešsaistes tirdzniecības straujo attīstību (īpaši pēc pandēmijas) konkurence saasinās un maržas sarūk. Latvijā mazumtirdzniecības izaugsmes iespējas ilgtermiņā pasliktinājis iedzīvotāju skaita sarukums, bet pēdējā laikā arī sabiedrības tendence atjaunot vidējo uzkrājumu līmeni. Turklāt lielu distribūcijas centru neesamība nereti novirza patērētāju pie ārvalstīs reģistrēta tiešsaistes tirgotāja.

"To rāda maksājumu karšu dati, kuros arvien redzam maksājumus tiešsaistē uz ārvalstīm augam krietni straujāk nekā iekšzemē. Tehnoloģiju preces un nespecializētā tirdzniecība (ar plašu preču sortimentu) ir tipiskas jomas tiešsaistes maksājumos uz ārvalstīm," pauda Paula.

Viņa skaidroja, ka pēdējā laikā notikusī procentu likmju samazināšanās un mērenā inflācija varētu remdēt uzkrāšanas apetīti, mudinot tērēt. Tomēr arvien augstā ģeopolitiskā nestabilitāte un tirdzniecības politikas nenoteiktība tik pat labi var raisīt daudzu ekonomikas dalībnieku apjukumu, kavējot lēmumu pieņemšanu gan attiecībā uz tuvāko periodu patēriņu, gan ilgāka laika ieguldījumiem.

"Mazumtirdzniecības apgrozījuma un pievienotās vērtības dati neļauj ieskatīties sabiedrības patēriņa saturā tālāk par tirgotāja galveno pārstāvēto preču kategoriju. Iespējams, rūpes par to, vai un kā spēcināt tirdzniecību, ja tā lāga neaug, ar laiku aizstās vēlme gūt pārliecību, ka patērētājam tiek nodrošināta dzīves kvalitāti uzturošu/uzlabojošu preču pieejamība," norādīja Paula, skaidrojot, ka tas palīdzētu novērst iepirkšanās pārtapšanu depresīvu faktu pieredzē.

Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad martā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 5,5%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 2,7%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apmēri samazinājās par 0,5%.