Nozīmīgi samazinājusies sabiedrības pozitīvā attieksme pret padomju laiku Latvijas vēsturē (1)

Prezentējot secinājumus, Latvijas Universitātes (LU) vadošie pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Andris Saulītis atgādināja, ka šis ir "Latvijas sociālās atmiņas monitoringa" trešā cikla pētījums, bet divi iepriekšējie tika publicēti 2013. un 2017.gadā.

Kaprāns uzsvēra, ka Latvijas sabiedrības attieksme pret dažādiem vēstures posmiem atklāj ne tikai sociālās atmiņas dinamiku, bet arī to, kā veidojas priekšstati par nacionālo identitāti un tās vēsturisko attīstību. Tas palīdz noteikt, kuri vēstures periodi sabiedrībā tiek vērtēti pozitīvi un kuri - negatīvi.

Pētījums atklāj, ka vispozitīvāk sabiedrība vērtē Atmodu un mūsdienas jeb laiku kopš 1991.gada. Par šiem periodiem pozitīvu vērtējumu sniedza teju katri divi no trim respondentiem. Tāpat augsti pozitīvs novērtējums ir vēstures posmiem no 1918. līdz 1940.gadam, autoritārajam Kārļa Ulmaņa režīmam saņemot lielākas simpātijas nekā parlamentārās republikas laikam.

Turpretī visnegatīvāk Latvijas vēsturē tiek vērtēts Otrā pasaules kara posms, aptuveni četriem no katriem pieciem respondentiem to atzīstot par sliktu vai ļoti sliktu.

Liela daļa sabiedrības atturas vai nespēj paust viedokli par periodiem pirms Latvijas valsts proklamēšanas 1918.gadā. Vēstures periodus līdz pat 20.gadsimtam raksturo augsts nenoteiktības īpatsvars (53% līdz 55%), kas pakāpeniski samazinās līdz ar katru nākamo 20.gadsimta vēstures periodu. Formulēta attieksme pret 20.gadsimta vēstures periodiem ir īpaši izteikta respondentiem ar latviešu valodu kā dzimto valodu, kamēr iedzīvotājiem, kuriem krievu valoda ir dzimtā, atturēšanās vai nespēja formulēt viedokli ir attiecināma arī uz starpkaru brīvvalsts periodu.

Tomēr atturēšanās vai nezināšana 2025.gadā ir samazinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem aptauju cikliem. Uz tā rēķina pieaudzis negatīvo vērtējumu īpatsvars, skaidroja Kaprāns.

Tas jo īpaši labi redzams attiecībā pret tiem vēstures periodiem, kuri saistīti ar Krieviju, proti, tās impērijas laiku un PSRS okupācijas periodu, kuru monitoringa jaunākajā aptaujā pozitīvi vērtē 33% aptaujāto, kamēr 2017. un 2010.gada aptaujās vismaz puse sniedza šādu vērtējumu.

Monitoringa dati par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret padomju laiku Latvijas vēsturē uzrāda nozīmīgu pozitīvā vērtējuma samazināšanos un negatīvā vērtējumu pieaugumu pēdējos astoņos gados, kas varētu nozīmēt, ka sabiedrībā ir vājinājusies tā sauktā pēcpadomju nostalģija, stāstīja pētnieki.

Pat tie Latvijas iedzīvotāji, kuri pašlaik ir neapmierināti ar dzīvi, padomju laiku visbiežāk vērtē negatīvi, šādu vērtējumu paužot trešdaļai respondentu, bet vēl 24% to vērtē kā drīzāk sliktu. Tas nozīmē, ka neapmierinātība ar pašreizējiem dzīves apstākļiem neizskaidro, kāpēc daļai iedzīvotāju ir pozitīvāka attieksme pret iepriekšējo nedemokrātisko iekārtu nekā pret atjaunoto neatkarīgo Latviju, secina pētnieki.

Taču demogrāfiskie dati atkal liecina par būtiskām atšķirībām starp valodu grupām - vairums jeb 63%, kam latviešu ir dzimtā valoda, padomju laiku vērtē negatīvi, bet pretēja aina paveras rusofonajā minoritātē, kur vairums šo Latvijas vēstures posmu vērtē pozitīvi.

Ir pamats domāt, ka šādas pārmaiņas sekmē ne tikai paaudžu nomaiņa, bet arī valsts vēstures politikas mijiedarbība ar pilsoniskās sabiedrības un mākslinieciskā diskursa veidotājiem Atmodas laika atceres institucionalizēšanā un aktualizēšanā, atklāj pētnieki.

Monitoringa pamatu veido reprezentatīvi socioloģiskās aptaujas dati, kuri tika iegūti laikā no 2024.gada novembra līdz 2025.gada februārim. Aptauja tika veikta ar Valsts pētījumu programmas atbalstītu. Aptaujā piedalījās 2023 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem un vecāki.