Darba diena, 1989.gada 23.augusts. 31 „Latvijas Gāze” Liepājas pārvaldes, Liepājas gāzes apgādes rajona un gāzes uzpildes stacijas darbinieks un daži darbinieku ģimenes locekļi ar iestādes mazo autobusu ieradušies iepriekš norādītā vietā uz šosejas starp Bausku un Lietuvas robežu. Vieta – ceļa posms pie Ceraukstes upes, netālu no Grenctāles robežkontroles punkta ar Lietuvu.
Kāds no gāzeniekiem sarūpējis Latvijas sarkanbaltsarkano karogu garā kātā. Kāds cits ceļasomā ielicis ar baterijām darbināmu pārnēsājamu tranzistoru radioaparātu un maizītes. Kad apstājamies un izkāpjam, nepārtrauktā straumē garām turpina virzīties auto ar cilvēkiem. Dažiem rokās karogi, lielāko braucamrīku logos uzraksti un pašdarināti plākāti. Pašiem stāvot ceļmalā un redzot kuplo dalībnieku pulku, rodas tāda kā svētku un liela vienotības izjūta.
Izkārtojoties pamanām kādas pazīstamas sejas. Izrādās, netālu grupa no liepājniekiem tuvās Grobiņas Augstsprieguma apakštacijas. Sasveicināmies. Solāmies apmainīties ar fotogrāfijām. Skan radio. Sastājamies rindā ceļa malā un noteiktā laikā, liekas, plkst. 19.00, sadodamies rokās, veidojot vienotu dzīvu ķēdi ar citiem cilvēkiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai tādējādi demonstrētu Baltijas tautu vienotību un reizē protestētu pret noziedzīgo lielvaru darījumu ar smagām sekām, kas sākās parakstot tā saucamo Molotova – Rībentropa paktu, tādējādi sadalot Eiropu ietekmes sfērās 1939.gada 23.augustā. Uz brīdi pierimst auto kustība, pārlido divplāksnis, domājams, fotogrāfē vai filmē. Vēl pēc brīža viss beidzas, sakāpjam autobusā un dodamies uz Grenctāles robežpunktu draudzēties ar lietuviešiem.
Diezgan daudz te esam gan paši, gan karogi - kā vienā, tā otrā robežas pusē. Kas to vairs atceras, varbūt bija arī dziesmas vai runas. Laikam jau nekas šeit speciāli organizēts. Mājupceļs tāls, ilgi neuzkavējamies - seko darbdiena ar saviem pienākumiem. Ar dievpalīgu notiek lielas lietas – ja esam vienoti!