Esmu pateicīga saviem vecākiem, kuri ņēma mani (toreiz man bija 9 gadi) līdzi uz Baltijas ceļu. Vēl šodien spilgti atceros to dienu, lai arī man nebija izpratnes, kas tur notiek, taču sapratu, ka tas ir kaut kas ļoti svarīgs - tā enerģija, tas spēks, kas tur bija, - to nevarēja nejust pat bērns.
Manu roku turēja onkulis jau gados un viņš raudāja...