Man kā Latvijas Tautas frontes (LTF) valdes līdzstrādniekam bija uzdots noskaidrot "šaurās vietas", kuras bija patālu no sānu ceļiem, jo biju viens no retajiem LTF darbiniekiem, kam bija auto. Uz šo iegūto datu pamata organizācija izstrādāja šo "tuksnesīgo" posmu aizpildīšanas pasākumus.

"Dienā X" es ar Vācijas avīzes redaktoru Volfganfu fon Kleistu (Wolfgang von Kleistu) braucu gar šo cilvēku ķēdi, un redaktors fotografēja šo notikumu no Rīgas līdz Igaunijai.

Vietām šajā ķēdē nepārtrauktība tika panākta ar līdzpaņemto visa vecuma bērnu rociņām!

Diemžēl par šo fantastisko ainu nepalika neviena fotogrāfija, jo Kleista, kas, starp citu, savulaik bija mana brāļa klases biedrs vācu vidusskolā, fotoaparāts tika nozagts mazajā Universitātes aulā. Tā arī nepalika neviena liecība, tikai mūsu trijotnei - Volfgangam, Zintai un Jānim - šis vienreizējais pārdzīvojums.

Kaut arī es biju visu LTF pasākumu organizēšana grupas sastāvā, šis fantastiskais tautas vienotības apliecinājums man atstāja vislielāko pārdzīvojumu visas Atmodas laikā.

Šī bija vienīgā reize visas Atmodas laikā, kur nebija neviena persona, kas uz šī notikuma fona zīmētos un izrādītos kā galvenā persona, vai personu grupa, kura plūc sev laurus!