Jaunībā liekas, ka visi ceļi ir vaļā, ka nemitīgi jānotiek kādai attīstībai uz priekšu. Tieši tāpēc 23. augusts pavēra iespēju sākt jaunu ceļu-uz brīvību, neatkarību, bet visvairāk jau uz vienotību. Tajā rītā visi Jelgavā runāja par šo nozīmīgo akciju, kurā piedalīties aicināti visi Baltijas valstu iedzīvotāji. Ar draugiem Bišeru ģimeni runājām-kā nu bez mums. Mums tur noteikti jābūt klāt. Tuvākā vieta Iecava. No Jelgavas izbraucot, likās, ka tur laikā nenonāksim, bet cilvēki toreiz bija tik vienoti un saprotoši. Arī autovadītāji. Iecavā nonākot, ieraudzījām cilvēkus, kas cieši sadevušies rokās. Visi, pat tikai ar acu skatienu saprototies, atbrīvoja vietu ikvienam jaunpienācējām. Tā bija patiesa vienotība, no kuras atmiņā palicis ciešais rokasspiediens no blakusstāvošajiem. Vienu mirkli likās, ka caur ķermeni iziet visu pārējo cilvēku emocijas. Mēs bijām kā viens veselums. Kāds jauns ceļš valsts un tās iedzīvotāju dzīvē bija sācies. Tik ļoti vēlētos, lai arī mūsdienu jaunieši spētu izjust šo vienotības sajūtu, kad tava roka sakļaujas vienā straumē ar citām.