Pirms 30 gadiem biju aktīvs Latvijas Televīzijas ziņu dienesta ārštata korespondents. Pirms Baltijas Ceļa TV Panorāma toreizējai raidījuma vadītājai žurnālistei Veltai Puriņai radās ideja, ka vajadzētu Baltijas Ceļu atspoguļot neordinārā reportāžā.

Ar savu labu draugu, toreizējās Mežu ministrijas mežu ugunsgrēku uzraudzības inspektoru Aivaru Mežuli, aprunājos par ideju 23.augusta vakarā noīrēt no ministrijas pakļautībā esošās Civilās aviācijas helikopteri, lai nofilmētu reportāžu par šo akciju. Tā kā toreiz oficiāli to nevarēja noformēt, rīkojāmies pusnelegāli, jo gaisa telpa vēl atradās PSRS gaisa spēku pakļautībā. Ar mikroautobusu žurnālists Edvīns Inkens, Zviedrijas žurnālists Juris Kaža, kā arī operators Mārtiņš Andersons un es - Ainārs Ašais devāmies līdz Siguldai, kur mūs sagaidīja no Spilves lidlauka atlidojušais lidaparāts.

Pirms plkst. 18.00 jau lidojām virs Pleskavas šosejas un nosēdāmies Cēsu lidlaukā, kur ierakstītam sarunas ar akcijas dalībniekiem. Tad devāmies atceļā, un ar helikopteri kuru pilotēja helikopteru eskadriļas komandieris Oļegs Korše - nosēdāmies Zaķusalā blakus LTV ēkai. Ar safilmēto materiālu tūdaļ žurnālists devās uz studiju, kur jau pēc brīža nesamontēto materiālu pārraidījām vakara ziņās Panorāmā.

Nedēļu pēc helikoptera lidojuma mūs izsauca uz VDK, un galvenais iegansts tam bija, ka helikopterī atradās Zviedrijas pilsonis Jutīs Kaža, kas toreiz pēc likumdošanas nesaskaņojot lidojumu PSRS gaisa telpā bija rupjš pārkāpums. Pilotu Oļegu Ķirši drīz pēc tam atstādināja no amata pienākumiem izsakot rājienu, bet drīz vien, atgūstot Latvijā neatkarību, Oļegs Korše, kurš toreiz riskēja ar savu atbildību, tika pieņemts vadošā šā amatā darbā Satiksmes ministrijas Aviācijas departamentā.

Pēc 30 gadiem gribētu pateikt paldies Aivaram Mežulim par idejas atbalstīšanu, arī riskējot ar savu amatu.