Dzīvoju Bauskas šosejas malā Ķekavas pusē. Man bija 12 gadi – mācījos 7.klasē un bija vasaras brīvlaiks. Todien vecāku mājās nebija un mēs ar brāli laiskojāmies – ko nu kurš un pēkšņi pamanījām, ka cilvēki sāk pulcēties šosejas malā. Mūsu kilometrā bija nedaudzas mājas, visus apkārtnē pazinām, bet šoreiz nez no kurienes bija daudz, daudz vairāk cilvēku, arī sveši. Kaimiņiene mūs ar brāli pamanījusi uzsauca, lai mēs arī nākot kopā ar viņiem, un uz neilgu brīdi pievienojāmies. Bija satraukums, man īsti nebija skaidrs, ko šis viss nozīmē un arī nemaz nemeklēju atbildes, jo vienkārši vēroju notikumus, kuriem toreiz īpašu nozīmi nepiedēvēju.
Tikai vēlāk – jau būdama pieaugusi, sapratu šī notikuma nozīmi.
Es lepojos, ka biju tur un esmu daļa no Latvijas.