Tās nav "tikai"
mēnešreizes!
Tas ir
kas vairāk.
Ir svarīgi apzināties, ka ikviena sieviete piedzīvo šo procesu atšķirīgi – kāda var justies lieliski, cita izjust nelielu diskomfortu, kamēr vēl kāda – izteiktākas sāpes vai nogurumu, un tas viss ir normāli. Galvenais, kas jāsaprot, – tev nav nekādu iemeslu baidīties vai kaunēties par savu ķermeni.
Mēnešreizes nav tikai meiteņu vai sieviešu lieta, ir svarīgi, lai arī zēni, draugi un ģimenes locekļi saprastu, kas notiek, spētu sniegt nepieciešamo atbalstu un runāt par šo tēmu tikpat atklāti kā par jebkuru citu veselības aspektu.
Mēnešreizes nav tikai meiteņu vai sieviešu lieta, ir svarīgi, lai arī zēni, draugi un ģimenes locekļi saprastu, kas notiek, spētu sniegt nepieciešamo atbalstu un runāt par šo tēmu tikpat atklāti kā par jebkuru citu veselības aspektu.
Mēnešreizes ir dabīgs un normāls organisma process – tas nozīmē, ka meitene kļūst par sievieti un viņas ķermenis gatavojas iespējai nākotnē kļūt par māmiņu.
Mēnešrežu laikā no ķermeņa izdalās neliels daudzums asiņu – asiņošanas intensitāte katrai sievietei var būt atšķirīga. Tas ir normāli, un tas notiek katru mēnesi.
Ķermenis katru mēnesi gatavojas tam, ka varētu tikt ieņemts bērniņš, bet, ja grūtniecība nav iestājusies, dzemdes sieniņas noārdās un izvadās no dzemdes mēnešreižu izdalījumu veidā.
Parasti mēnešreizes sākas starp 11 un 13 gadu vecumu.
Mēnešreizes parasti ilgst 3–7 dienas, bet katrai sievietei tas var būt atšķirīgi.
Ir dažādi līdzekļi, kas palīdz uzturēt tīrību, piemēram, higiēniskās paketes vai tamponi – atliek tikai izvēlēties to, kas šķiet ērtākais risinājums.
Dažām sievietēm mēnešreižu laikā var būt vēdersāpes vai jūtīgums, bet ir veidi, kā justies labāk, piemēram, atpūsties, dzert siltu tēju vai, ja nepieciešams, lietot pretsāpju līdzekļus.
Ir ļoti svarīgi justies droši un saprast, ka mēnešreizes ir normāls process, kas notiek ar visām meitenēm, un tādēļ nav jākaunas vai jāuztraucas. Ja kādreiz kaut kas šķiet neparasts vai neskaidrs, to vajadzētu pārrunāt ar mammu vai citu uzticamu pieaugušo.
Avoti: Harvard Medical School: Menstruation in Girls and Adolescents: Using the Menstrual Cycle as a Vital Sign (2019); https://www.bodyform.co.uk/break-taboos/our-world/global-v-taboo-tracker/
Neregulārs cikls, pārāk ilgi vai īsi mēnešreižu periodi, ļoti smaga asiņošana vai menstruāciju neesamība var norādīt uz dažādām veselības problēmām, piemēram, hormonāliem traucējumiem, policistisko olnīcu sindromu, endometriozi vai citiem traucējumiem.
Tāpēc ir svarīgi regulāri izsekot savam menstruālajam ciklam un pievērst uzmanību jebkādām izmaiņām. Šodien pieejamas daudzas mobilās lietotnes, kas palīdz reģistrēt mēnešreižu sākumu, ilgumu un simptomus. Novērojot cikla izmaiņas, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, jo tas var norādīt uz nepieciešamību veikt papildu izmeklējumus un veicināt agrīnu diagnostiku.
Avots: Mayo Clinic https://www.mayoclinic.org/
Menstruāciju laikā sievietes bieži vien saskaras ne tikai ar fiziskām, bet arī emocionālām pārmaiņām.
Hormonu līmeņa svārstības var izraisīt garastāvokļa maiņas, nemieru, aizkaitināmību un pat depresijas sajūtas. Šo emocionālo slodzi dažkārt papildina sabiedrības uzliktie aizspriedumi, ka sievietes ir "emocionāli nestabilas" vai "pārspīlē" savas izjūtas.
Menstruāciju laikā sievietes bieži vien saskaras ne tikai ar fiziskām, bet arī emocionālām pārmaiņām.
Hormonu līmeņa svārstības var izraisīt garastāvokļa maiņas, nemieru, aizkaitināmību un pat depresiju. Šo emocionālo slodzi dažkārt papildina sabiedrības aizspriedumi, ka sievietes ir "emocionāli nestabilas" vai "pārspīlē" savas izjūtas.
Avots: National Institute of Mental Health (NIMH) https://www.nimh.nih.gov/
Ir svarīgi atzīt, ka šie emocionālie stāvokļi ir normāli.
Atbalsts no ģimenes un draugiem, kā arī veselīgs dzīvesveids – vingrošana, sabalansēts uzturs – var palīdzēt uzlabot emocionālo labsajūtu.
Līdztekus emocionālajām grūtībām menstruāciju laikā sievietes bieži piedzīvo arī fizisku diskomfortu. Dažām sievietēm sāpes ir vieglas un netraucē, savukārt citām tās var būt ļoti spēcīgas, radot nogurumu, sliktu dūšu un koncentrēšanās grūtības.
Joprojām populārs ir uzskats, ka mēnešreižu sāpes nav pietiekami nopietns iemesls ņemt atbrīvojumu no darba vai sporta. Spiediens turpināt darbu vai sportot, neskatoties uz sāpēm, var kaitēt emocionālajai un fiziskajai labsajūtai. Ir svarīgi runāt par to atklāti un bez kauna, ieklausīties savā ķermenī un nebaidīties ņemt atpūtu, ja nepieciešams. Vingrošana, karsta komprese uz vēdera un pretsāpju līdzekļi var palīdzēt mazināt sāpes.
Menstruāciju laikā īpaši svarīgi ir rūpēties par intīmo zonu tīrību, izmantojot maigus, ziepes nesaturošus produktus, kas nebojā dabisko mikrofloru.
Ieteicams valkāt elpojošu kokvilnas apakšveļu, kas mazinās diskomfortu vai kairinājumu.
Ir pieejami dažādi higiēnas produkti, piemēram, paketes, tamponi, menstruālās piltuves un higiēniskie ieliktņi. Katram no tiem ir savas priekšrocības, un svarīgi izvēlēties to, kas ir ērtākais un piemērotākais.
Higiēnas līdzekļi ir jāmaina ik pēc 4–6 stundām, lai novērstu infekciju risku. Pirms un pēc higiēnas līdzekļu maiņas ir svarīgi rūpīgi nomazgāt rokas, lai samazinātu baktēriju nonākšanas risku dzimumorgānos.