Ieteikumi svētku ēdienkartē (21)

Šajos svētkos vēlētos novēlēt izmantot tikai vietējos produktus, nevis eksperimentēt ar eksotiku. Visveselīgāk ir ēst to, kas aug pie mums pašiem, Latvijā. Piemēram, Ziemassvētku galdam lieliski piestāv biešu zupa, piena sivēns ar ķirbju sacepumu un siera variācija ar ievārījumu desertā. Iesaku zināmas receptes izveidot netradicionālākā izskatā un veidā, piemēram, saldais kalpo kā starta uzkodas, bet deserts ir sāļš. Spēlējieties ar garšām un produktiem! No pašas pieredzes - ļoti garšīgi, ja piparkūku mīklai pievieno nedaudz marcipāna. Masa plastiskāka, vieglāk strādāt, bet garša – mmm... Arī zirņus var vārīt atsevišķi, tad sablenderē ar saldo krējumu, pieliek olas un veido tādu kā sava veida crème brûlée masu. Tad mazā temperatūrā ūdens peldē stundu gatavo krāsnī.

Sautēju sarkanos kāpostus ar upenēm – sanāk īpatnēji saldskābena garša un krāsa ir ļoti skaista!

«Šogad Ziemassvētkos cepšu ikgadējo zosi, okei, viņa maksā savus 30 latus, bet, sapildot ar grūbām un noliekot apakšā saknes - topinambūru, bieti, rožkāpostu... nav iespējams iedomāties ideālāku ēdienu!

Svētki ir svētki – tiem nepiestāv Rakveres cīsiņi!

Tikpat labi zoss vietā cūkas pavēdere vai cepetis. Salātus taisīšu no pīļu olām, kazas siera, riekstiem un bietēm. Ar salātlapām ir kā ir – jo zinām, ka sezona mums ir tik gara, cik tā ir. Vitamīnu tur vairāk nav, tāpēc izmantojam tās vairāk izskatam. Ziema ir sakņu laiks, kad tie ir jāēd visādos veidos. Tāpat nevajag aizmirst pelēkos zirņus! Jā, bieži man jautā, kā tos pagatavot citādi, uz ko atbildu - nevajag mainīt vēsturi! Tas ir tas pats, kas ar sklandrausi – tas būs sklandrausis vien tāds, kāds tas ir. Tāpat mana iemīļotākā sakne - topinambūrs ir viegli pagatavojams: sagriežam uz pusēm, apslakām ar olīveļļu, sāls, pipari, timiāns, uz folijas un krāsnī. No zivīm ziemā jāēd reņģes, nēģi un zandarts, kamēr vēl nav aizsalušas ūdenstilpes. Galvenais, ēdienam nepievienojam sausos kubiciņus, garšvielu maisījumus, lai nepazustu ēdiena identitāte!»

«Ziemassvētki mūsmājās ir tradīcija, kas gadu gaitā vienmēr bijusi, neskatoties arī uz padomju laika ieviestajām korekcijām. Mums ir savs ģimenes kulinārais mantojums, kas seko līdzi man un manai ģimenei. Svētkus nevaru iedomāties bez tādām mājās gatavotām lietām kā speķa pīrāgi, kurus paši cepam, un tagad jau šo pārņem arī jaunākā paaudze.

Vienmēr taisām savu ģimenes rasolu, kas nav no desas, bet īpašs, ar ābolīti.

Vienmēr cepam karpu. Tās ir uzkodas, kas katru reizi ir uz galda. Siltajā ēdienā esmu pat citus gadus jautājusi ģimenei, vai nav laiks ko pamainīt, uz ko viņi atbild – nē, viņi vēlas tradicionālo cepeti un krāsnī ceptos kartupeļus, štovētus mājas kāpostus. Tas ir, kas mums seko, ko gatavojam tikai Ziemassvētkos. Iesaku katram savu mantojumu. Saldajā medus kūka un piparkūkas.

«Ziemassvētki vienmēr ir ģimenes tradīcija ar pīrāgiem, piparkūkām, cepeti - taču kulinārajā jomā šogad es kādas idejas aizņemšos no šova. Laikam būs jātaisa ēdiens ar nēģiem. Ziemā jau ir grūti, kad nav svaigu produktu...

Pagājušajā gadā sev atklāju cepumu recepti, kur mīklai klāt ir lavanda – pasakaini!

Neesmu cepumu cilvēks, un šis process bija ļoti sarežģīts un ilgs, taču tas bija to vērts. No Ziemassvētku vecīša šogad vēlētos saņemt kopā būšanas prieku, lai varu darīt jaukas lietas. Novēlu visiem sākt domāt pašiem par sevi, savu vietu un uzdevumu šajā pasaulē - kāpēc esam šeit nonākuši un ko mēs varam dot citiem!»