Zviedrijas TV: iespējams, arī Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai (25)

Trešdien publicētā izmeklēšanā, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 Swedbank klientus, kuru darbība atbilst vairākiem “sarkanajiem karogiem” jeb aizdomas raisošām pazīmēm.

Piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Aizdomīgie pārskaitījumi notika starp Danske Bank un Swedbank Baltijas filiālēm laikā no 2007. līdz 2015. gadam. Aizdomīgo pārskaitījumu kopsumma bija 5,8 miljardi USD.

No tiem 26 miljoni USD saistīti ar lielāko Krievijas nodokļu izkrāpšanas lietu, ko izmeklēja jurists Sergejs Magņitskis un kura noveda pie viņa nāves cietumā. 26 miljoni caur aptuveni 50 kontiem no Danske Bank uz Swedbank tika pārskaitīti caur firmām, kas izmantotas Magņitska atklātās naudas atmazgāšanas afēras laikā no 2008. līdz 2009. gadam.

Kad sākās skaļā naudas atmazgāšanas lieta Danske Bank Igaunijas filiālē, Swedbank paziņoja, ka pie viņiem nekas tāds nenotiek, jo prioritāte esot vietējie uzņēmēji.

“Mēs pārbaudījām visus klientus, kas atklājās Danske Bank [iekšējā pārbaudē - red.], un neviens no viņiem nav Swedbank,” Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai pērn norādīja Swedbank vadītāja Birgita Bonnesena (Birgitte Bonnesen).

Zviedrijas sabiedriskās TV videofilma ar angļu subtitriem:

Tagad zviedru žurnālistu atklātais liecina pretējo. “Mēs salīdzinājām mūsu materiālus ar jau atklātiem naudas atmazgāšanas skandāliem Krievijā un Azerbaidžānā. Atradām 182 kontu īpašniekus gan Swedbank, gan Danske Bank, kas bijuši iesaistīti arī iepriekšējās atmazgāšanas lietās,” stāsta Zviedrijas TV žurnāliste Linda Lārsone-Kakuli (Linda Larsson-Kakuli).

Swedbank vadītāja Bonnesena zviedru žurnālistiem interviju, kurā izskaidrotu atklātās pretrunas ar viņas iepriekš paziņoto, atteica. Runāt deleģētais bankas preses pārstāvis Gabriēls Franke Rodauss (Gabriel Francke Rodau) vairākkārt atkārtoja: “Swedbank nav nekādas iecietības pret naudas atmazgāšanu, un mēs nekavējoties reaģējam, ja redzam ko aizdomīgu.”

Aizdomīgi darījumi arī Latvijā

Re:Baltica, kas Zviedrijas TV izmeklēšanā bija Latvijas partneris, pārliecinājās, ka arī Latvijas Swedbank klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Aora 2013.gadā vairākos pārskaitījumos saņēma 1,4 miljonus eiro no Lielbritānijas firmas LCM ALLIANCE LLP. Kompānija ar šādu nosaukumu minēta kā viens no galvenajiem naudas atmazgāšanas kanāliem “Azerbaidžānas laundromātā”. Re:Baltica starptautiskie partneri OCCRP rakstījuši, ka caur šo un vēl trim britu firmām Azerbaidžānas elite no valsts izpumpējusi vismaz divarpus miljardus eiro.

Aora pieder Latvijas uzņēmējai Evitai Maslovai, bet to vada Ņina Paspārne. Telefona sarunā Re:Baltica viņa stāsta, ka firma bijusi starpniece metāla jumta konstrukciju tirgošanai no somu firmas Ruukki filiāles Ukrainā uz Azerbaidžānu. Ruukki gribējuši darījumus veikt ar firmu Eiropā, tādēļ nolīgta Aora kā starpnieks.

“Mēs godīgi izrakstījām visus rēķinus un nopelnījām no šā darījuma vienu procentu,” stāsta Paspārne. Viņa kategoriski noliedz jelkādu naudas atmazgāšanas iespēju, jo pati ciemojusies noliktavā Baku un esot droša, ka darījumi bijuši reāli.

Baltthermo no 2008. līdz 2011. gadam no vairākām ārzonu firmām saņēma apmēram miljonu USD par gāzes apkures katliem un to aprīkojumu, kas tirgoti Krievijā. Trīs no šīm firmām bija reģistrētas tajā pašā adresē Lielbritānijā, kur atradās jau iepriekš minētā Azerbaidžānas naudas mazgātāja LCM ALLIANCE LLP. Savukārt kāda cita firma saistīta ar Magņitska lietu. Neviena no šīm firmām vairs nedarbojas.

Viena adrese, kurā reģistrēts daudz firmu, parasti ir viens no “sarkanajiem karogiem”, kas signalizē par tā saucamo pastkasti: iespējams, tā nav reāla uzņēmējdarbība, bet papīra bizness, kas izraksta rēķinus, bet neviens nav redzējis preces.

Lursoft dati rāda, ka Latvijas firmas vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Aleksandrs Savčenko, bet tā pieder Lielbritānijā reģistrētai firmai ar tādu pašu nosaukumu, kas pērn oktobrī slēgta.

Pirms tam šī firma piederēja citam Krievijas pilsonim Dmitrijam Žuravļovam. Ierodoties firmas adresē Staraja Rusas ielā Rīgā, Re:Baltica atrada daudzdzīvokļu namu.

Attiecīgā dzīvokļa durvis atvēra neliela auguma sieviete rītakleitā un tikko izmazgātiem matiem. Nadeždas Borisovskas firma piedāvā grāmatvedības pakalpojumus un reģistrācijas adresi uzņēmumiem. Tā bijis arī ar Baltthermo. Dzīvoklis kalpo kā pastkastīte, jo kopumā šeit reģistrētas ap 60 firmu. Vairākums to īpašnieku ir nerezidenti, izpētīja Re:Baltica. Firmas pārstāve apgalvoja, ka bizness - gāzes katlu tirdzniecība - bijis reāls, bet beidzies pirms diviem trim gadiem, kad Žuravļovs to pārdevis citam Krievijas pilsonim.

Zelta bruģis no 2014. līdz 2015. gadam kopumā no kādas Honkongas firmas saņēma nepilnus 30 miljonus USD kā aizdevumu. Latvijas firmas vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Azers Babajevs (Babaev Azer), savukārt tā pieder kādai Taivānas firmai. Žurnālistikas projekta Investigative dashboard analīze rāda, ka Honkongas firma pastarpināti pieder Babajevam. Šis Krievijas uzņēmējs Maskavā attīsta dažādus biznesus, sākot ar robotizāciju, izklaides parka ierīkošanu un celtniecības instrumentu tirdzniecību. Latvijas firmas Zelta bruģis gada pārskatā norādīts, ka firma Rīgas brīvostā uzcēlusi modernu Kraftool loģistikas centru.

Zov Group 2012.gadā vairākos pārskaitījumos saņēmusi 278 tūkstošus eiro no Honkongā reģistrētās EVERGREAT IMPEX LIMITED “tehnoloģijas aprīkojumam”. Saskaņā ar firmas gada pārskatu tā ražo un pārdod iekārtas dārzeņu mehāniskai pārstrādei. Firmas īpašnieki ir divi Krievijas pilsoņi. Firmas telefonu pacēla grāmatvede, kura teicās neko nezinām par 2012.gada darījumiem, jo tad tur nestrādāja, bet solīja nodot Re:Baltica jautājumus īpašniekiem Krievijā.

Atbildes ar “copy - paste”

Kad Re:Baltica lūdza Swedbank Latvijā komentēt pārbaudes, kādas tā veikusi par jautājumus raisošajiem klientiem, daļa no atbildes bija burtiski tāda pati, kādu banka sniedza mūsu kolēģiem Zviedrijā: ka naudas atmazgāšana ir viens no nopietnākajiem industrijas noziegumiem, tāpēc mehānismi tās novēršanai ir prioritāte un, redzot brīdinājuma signālu, banka nekavējoties rīkojas. Taču tā nedrīkstot publiski komentēt informāciju par klientiem - gan esošiem, gan bijušajiem. Tostarp likuma prasību dēļ, kas aizliedz informēt klientus un trešās personas par ziņojumiem, ko banka nodevusi izmeklēšanas iestādēm.