Nesakārtotā banku sektora dēļ Latvijai pastāv eksistenciāls risks (17)

Runājot par pašreizējo rīcību “Swedbank” lietā, Brauders norāda, ka pašlaik “Hermitage Capital Management” galvenā iecere ir iegūt visu pieejamo informāciju par iespējamo naudas atmazgāšanu un tās saistību ar Magņitska lietu, kas varētu būt notikusi caur “Swedbank” kontiem.

“Esmu pārliecināts, ka mums informācijas iegūšanā palīdzēs Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes. Tomēr vēlos atgādināt, ka pati naudas atmazgāšana nenotika Zviedrijā, bet gan bankas filiālēs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā,” sacīja Brauders.

Igauniju jau pagājušā gada beigās satricināja “Danske Bank” skandāls, jo atklājās, ka caur bankas Igaunijas filiāli atmazgāti vairāk nekā 230 miljardi dolāru. Jautāts, vai šis skandāls varētu dot triecienu Igaunijas banku sektoram, Brauders norāda, ka jāskatās uz visām Baltijas valstīm kopumā.

“Visu Baltijas valstu banku sektori jau vēsturiski ir līdzīgi. Gan Latvijai, gan Lietuvai ir savi “Danske Bank” veida skandāli. Notikumi banku sektoros, kas ir notikuši laikā pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas, ir ļoti nepatīkami. Baltijas valstis nereti tika izmantotas kā tranzītpunkts naudas atmazgāšanai, ko Eiropā organizēja Krievija,” saka Brauders.

Latvijā šovasar gaidāms “Moneyval” ziņojums par situāciju banku sektorā. Tas arī jaunajai valdībai ir īpaši svarīgs uzdevums, lai pierādītu, ka šī joma aktīvi tiek sakārtota. Tam piekrīt arī Brauders.

“Manuprāt tas, ko mēs varam mācīties no “Danske Bank”, “Swedbank”, tāpat arī “Nordea” lietām ir tas, ka visās trijās Baltijas valstīs banku sektors ir efektīvi jāreorganizē. Institūcijām ir faktiski no “baltas lapas” jāveido prasības attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu. Tas tādēļ, ka ļoti ilgā laika posmā notika vērienīga naudas atmazgāšana.

Bija iesaistīts milzīgs daudzums naudas, no kurām daļa faktiski ir “krimināla” nauda. Tas arī liek secināt, ka šajos procesos bija iesaistītas institūcijas visos līmeņus – ne tikai bankas, bet arī regulatori, valdības un uzraugošās iestādes. Tāpēc, bez šaubām, Baltijas valstīs ir nepieciešams banku sistēmas kapitālais remonts un reorganizācija,” uzsver Brauders.

Viņš arī brīdina, ka atbildīgās iestādes ilgstoši neko nebija darījušas, lai šo situāciju jau laicīgi labotu. Tāpēc tagad ASV varasiestāžu ziņojums ir ļoti izšķirošs Latvijai, kas var radīt arī bīstamus riskus.

“Viennozīmīgi, ka nekas netika darīts, lai to mainītu. Tieši tāpēc šobrīd Baltijas valstis ir ASV tiesībsargājošo institūciju sarakstu augšgalā kā “naudas atmazgāšanas valstis”. Šeit jārunā par to, vai situācija uzlabosies un ASV neliegs Latvijas bankām turpmāk izmantot dolārus savā banku sistēmā, jo situācija banku sektorā ir skandaloza. Es uzskatu, ka Latvijai pastāv eksistenciāls risks, ja atbildīgās amatpersonas nelikvidēs visus iespējamos riskus,” brīdina Brauders.

Pilnu interviju ar Bilu Brauderu portālā TVNET lasiet piektdien, 1. martā!