2019. gads kā pagrieziena punkts jeb kā lielās bankas savu reputāciju sabojāja (13)

2017. gada nogalē ar zināmu līdzjūtību varēja nolūkoties Igaunijas virzienā, kur vietējā “Danske Bank” filiāle tika apsūdzēta naudas atmazgāšanā lielos apmēros, bet jau 2018. gada pirmajā pusē krahu piedzīvoja ABLV banka. Pret to apsūdzības izvirzīja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija. Apsūdzības liecināja, ka ABLV banka organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kurās ir zināma saistība pat ar Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu.

FOTO: "ABLV Bank" informē par pašlikvidācijas procesu

Tieši pateicoties ABLV bankas nedienām, Latvija bija spiesta iepazīties arī ar Eiropas Padomes ekspertu komiteju naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam jeb vienkārši “Moneyval”. Visu 2019. gadu ir dzirdētas dažādas spekulācijas, vai Latvija tiks iekļauta “pelēkajā sarakstā” vai ne. Gan bijušās valdības, gan esošās valdības pārstāvji pauž, ka visam jābūt kārtībā un Latvija ir izdarījusi pietiekami daudz, lai izvairītos no iekļūšanas “Moneyval” pelēkajā sarakstā.

Viena no niansēm, kam “Moneyval” eksperti pievērsīs paplašinātu uzmanību, būs tieši ABLV bankas pašlikvidācijas process, kas aktīvi norisinās visu šo gadu. Tāpat būtiski pievērst uzmanību tam, ka “zem lupas” ir viss finanšu sektors – Latvijai jāpierāda, ka tā nav izdevīga vieta, kur apšaubāmiem biznesmeņiem atmazgāt netīri iegūto naudu.

Tomēr, kā šogad izrādījās, “Danske Bank” Igaunijas filiāles nedienas un ABLV likvidācija ir bijis likumsakarīgs sākums lielākam stāstam. Tā, piemēram, šā gada februārī liels trieciens nāca pēc aktīviem lielākajai komercbankai, kas darbojas Latvijā, - “Swedbank”. Kā ziņoja Zviedrijas televīzija, caur “Swedbank” kontiem bija veikti dažādi aizdomīgi pārskaitījumi, daļa bija saistīti ar Igaunijā likvidējamās “Danske Bank” filiāles klientiem. To starpā bija pārskaitījumi no firmām, kas figurē gan tā dēvētajā Magņitska lietā, gan “Azerbaidžānas laundromātā”, kurā atmazgāja tās elites nelikumīgi iegūtās bagātības.

Vēlāk atklājās informācija, ka bankas pakalpojumus dažādiem netīriem darījumiem izmantojušas dažādas atpazīstamas personas – gan ar Krievijas oligarhiem saistītas firmas, gan bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča vadībā esošie uzņēmumi.

Reaģējot uz apsūdzībām, Zviedrijas “Swedbank” sākās “tīrīšana” - amatus zaudēja gan bankas vadītāja Birgite Bonesena, gan “Swedbank” padomes priekšnieks Larss Idermarks. Amatus zaudēja arī bankas Igaunijas filiāles augstas amatpersonas - valdes priekšsēdētājs Roberts Kits un valdes loceklis un finanšu direktors Vaiko Tammeveli.

Lai arī izmeklēšana turpinās, naudas atmazgāšana “Swedbank” ir pievērsusi arī augstu Igaunijas amatpersonu uzmanību. Tā, piemēram, Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme paziņoja, ka Krievijas specdienesti izmantojuši “Swedbank” vairāku valstu destabilizācijai. Tikām Zviedrijas televīzija SVT ziņoja, ka “Swedbank” agrāk izmantota pat starptautisko sankciju pārkāpšanai - Krievijas ieroču ražotāja “Kalashnikov” lielākie akcionāri ar “Swedbank” palīdzību ir veikuši gandrīz miljonu eiro vērtu naudas pārvedumu ASV kolēģiem - “Kalashnikov USA” īpašniekam. Šeit gan jāpiezīmē, ka ASV un Eiropas Savienības noteikto sankciju dēļ uzņēmumiem ir aizliegts veikt savstarpējus darījumus.

Ir skaidrs, ka nākamajā gadā “Swedbank” būs veicams ļoti liels darbs, lai atjaunotu uzticību tai, kā arī – noteikti kļūs zināmi arī izmeklēšanas rezultāti par to, vai un cik lielā mērā banka ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanā.

Martā mazāk skaļu skandālu piedzīvoja viena cita Ziemeļeiropas valstu banka - “Nordea”. Somijas raidorganizācija YLE martā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecināja par Ziemeļvalstu banku grupas "Nordea" iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā "Nordea" Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem. Jauna datu noplūde atklāja slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitīja miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parādīja vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Vēlāk "Nordea" paziņoja, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

Dānijas valsts prokuratūra nopietnu ekonomisko un starptautisko noziegumu izmeklēšanai 12.jūnijā notikušās kratīšanas laikā "Nordea" birojā Kopenhāgenā konfiscēja fiziskus un digitālus materiālus, tostarp elektroniskā pasta sarakstes.

Pēc ABLV un arī “Swedbank” skandāliem banku uzraugi Latvijā turpināja pilnveidot uzraudzības mehānismus, kā novērst iespējamās nepilnības, lai izslēgtu iespējamību, ka Latvijā trešo valstu pilsoņi legalizē nelegālus līdzekļus.

Tā, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome septembrī piesprieda soda naudu AS "PrivatBank" 1,019 miljona eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Tāpat decembrī FKTK padome izlēma par naudassodu AS "Baltic International Bank". Šī banka par par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā saņēma sodu 1 556 046 eiro apmērā.

2019. gads, lai arī šķita ļoti piesātināts ar dažādiem naudas atmazgāšanas skandāliem, kuros bankas zaudēja ne tikai reputāciju, bet arī būtisku daļu savas tirgus vērtības, nesaudzēja vēl vienu lielu banku, kas darbojas Latvijā. Novembra otrajā pusē Zviedrijas televīzija ziņoja par par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas.

Igaunijas medijs “Postimees” ziņoja, ka “SEB banka bija sākusi dzēst ugunsgrēku, vēl pirms parādījušās liesmas”, respektīvi – banka vēl pirms oficiālas informācijas parādīšanās aktīvi sāka strādāt, lai novērstu iespējamās problēmas.

"SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem banka atzina, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā. SEB publicētie dati liecināja, ka no 2005. līdz 2018. gadam caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu.

Decembra otrajā pusē Zviedrijas finanšu sektora regulators - Finanšu inspekcija - sāka izvērtēt, vai SEB bankai jānosaka sods par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs. Banku uzraugs norādīja, ka atklājis trūkumus SEB un tagad lems par iespējamo sodu bankai. Sods var būt no brīdinājuma līdz naudassodam.

Šīs desmitgades pēdējais gads ir noslēgts ar visai skaļiem un nepatīkamiem skandāliem. Jaunās desmitgades priekšvakarā ir skaidrs, ka Ziemeļvalstu bankām jābūt ļoti uzmanīgām un tām, arī SEB bankai būs gaidāmi jauni pārbaudījumi, piemēram, lēmumi par soda sankcijām.

Kā saka - no kļūdām mācās. 2019. gads (un iepriekšējie divi gadi kopumā) bankām mūsu reģionā ir bijuši pietiekami svarīgi, lai apzinātu savas pagātnes kļūdas. Dažas bankas par šīm kļūdām ir samaksājušas “vien” ar reputācijas un vērtības zaudēšanu, bet citām šīs kļūdas ir izbeigušas banku darbību. Atliek vien novēlēt, lai nākamajā gadā (un desmitgadē kopumā) bankām izdodas ne tikai sakārtot iekšējos uzraudzības mehānismus, bet arī cīnīties pret negodprātīgu darboņu vēlmi atmazgāt naudu un apdraudēt valstu finansiālo drošību...