FID gadā saņem aptuveni 5000 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem (5)

Toms Platacis
Toms Platacis Foto: TVNET/Oskars Lūsis

TVNET sāk raidierakstu sēriju "Zini naudas li(ī)kumus!", kurā sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) tiek runāts par finanšu noziegumu novēršanu un to apkarošanas specifiku Latvijā. Pirmajā pārraidē intervija ar FID priekšnieka vietnieku Tomu Plataci - par FID lomu finanšu noziegumu apkarošanā un pašreizējo Latvijas situāciju Eiropas kartē naudas atmazgāšanas jomā.

"Nereti dzirdēti dažādi pieņēmumi par to, kas tad ir Finanšu izlūkošanas dienests un ar ko tas nodarbojas; reizēm tam tiek piedēvētas plašas represīvas iestādes funkcijas, tādējādi radot dažādus pārpratumus un mītus. Vispirms vēlos uzsvērt, ka primārais Finanšu izlūkošanas dienesta mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma un proliferācijas finansēšanai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē darīt visu iespējamo, lai noziedznieki nevarētu Latvijā netraucēti atmazgāt jeb legalizēt noziegumu rezultātā gūtos līdzekļus, tādā veidā mazinot noziedzību Latvijā un stiprinot valsts drošību un starptautisko reputāciju," tā FID priekšnieka vietnieks Platacis.

Finanšu izlūkošanas dienests vidēji gadā saņem aptuveni 5000 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, no tiem 10-12% tiek nodoti tiesībaizsardzības iestādēm to pienākumu īstenošanai, bet pārējos gadījumos tiek atspēkotas sākotnēji identificētās aizdomas.

"Tos saskaņā ar likumu sniedz teju 20 dažādu nozaru pārstāvji – kredītiestādes, finanšu pakalpojumu sniedzēji, zvērināti advokāti, grāmatveži, mākslas priekšmetu tirgotāji, juridisko konsultāciju sniedzēji un citi. Šos ziņojumus mēs analizējam, pētot, vai tajos nav saskatāmas naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai citu noziegumu pazīmes. Mēs analizējam, vai saskaņā ar starptautiski atzītām un Finanšu izlūkošanas dienesta identificētām tipoloģijām ir saskatāmas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Identificējot šādas aizdomas, gatavojam atzinumu un sūtam to kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, piemēram, Valsts policijai vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam," - norāda Platacis.

Ko nozīmē nokļūšana FID uzmanības lokā un kādi ir lielākie izaicinājumi un mīti finanšu noziegumu novēršanā - skatieties raidierakstu "Zini naudas li(ī)kumus". Nākamajās epizodēs - par uzņēmēju redzējumu par finanšu plūsmu uzraudzības mehānismiem, kriptovalūtu riskiem finanšu darījumos, biežākajām shēmām, kurās var iesaistīties arī nejauši, un citiem ar finanšu noziegumu novēršanu saistītiem jautājumiem.

 
 
Raidieraksts "Zini naudas li(ī)kumus!" tapis sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu.
Svarīgākais
Uz augšu