Kāpēc pilnmēness laikā asinīs izdalās mazāks melatonīns un mūs moka bezmiegs?

“Par mēness ietekmi uz miega kvalitāti ir veikti pētījumi, kas apstiprinājuši, ka tā pastāv,” teic Dace Bērziņa, neiroloģe Veselības centru apvienībā. Ārste savā praksē ir novērojusi, ka nereti pacientu sūdzības, piemēram, par galvassāpēm, kļūst biežākas tieši pilnmēness laikā. Dažkārt sievietēm arī menstruālā cikla sākums sakrīt ar pilnmēness laiku.

Pētījumu tēmas un atklājumi

Mēness, būdams Zemes pavadonis, atrodas nemitīgā kustībā, un gravitācija ir atkarīga no leņķa, kādā Mēness atrodas pret Sauli. Mēness fāžu maiņa atstāj ietekmi uz ūdeni, radot okeānos paisumus un bēgumus. Tātad – dažādi procesi dabā ir cieši saistīti, un

cilvēks kā dabas daļa arī ir pakļauts mēness fāžu maiņām.

2003. gadā Bāzeles Universitātē Šveicē tika veikts pētījums, kurā iesaistīja salīdzinoši nelielu cilvēku skaitu, tomēr iegūtie rezultāti ir visnotaļ interesanti un ļauj secināt, kā mēness fāzes ietekmē miega kvalitāti. Tika fiksēts, ka pilnmēnesī cilvēkiem bija nepieciešams aptuveni par piecām minūtēm ilgāks laiks, lai aizmigtu, kā arī tas, ka miega ilgums bija par aptuveni divdesmit minūtēm īsāks. Turklāt pētnieki konstatēja, ka par

30% samazinājās ar dziļo miegu saistītā smadzeņu aktivitāte. Cilvēki bija jutīgāki uz apkārtējiem trokšņiem, ātrāk modās, līdz ar to – miega kvalitāte bija cietusi.

Pētnieki uzskatīja, ka tas nebija saistīts ar gaismu, ko naktī izstaro mēness, jo pētījumā iesaistītie gulēja pilnīgi aptumšotās telpās. Tāpat secināja, ka mēness cikls ietekmē miegu pat tad, kad cilvēks neredz mēnesi un nezina tā faktisko fāzi.

Savukārt 2013. gadā veiktais pētījums Ungārijā, Zemmevisas universitātē (Semmelweis University) liecina par to, ka miega traucējumi nav saistīti ar gaismu. Un tas nebūt nav viss – pētījumā, kurā piedalījās 319 cilvēki, veicot tiem somnogrāfiju, pilnmēness laikā novēroja zemāku miega efektivitāti, vājāku dziļā miega fāzi.

2009. gadā Braitonā veiktajā pētījumā par noziedzību konstatēja, ka tieši pilnmēness laikā pieauga noziedzīgu darbību skaits un situācijās bija iesaistīts vairāk policijas virsnieku. Tāpat pētījumos ir fiksēts, ka pilnmēness izmaina cilvēku uzmanību, viņi kļūst uzbudinātāki, agresīvāki, ka novērota izteiktāka tendence rosīties, kaut ko darīt. Novērots arī, ka pilnmēness laikā dzīvnieki biežāk sakož cilvēkus. Tieši pilnmēness laikā ir raksturīga arī staigāšana miegā un bieži vien tiek fiksēts lielāks pašnāvību skaits.

Taču, neraugoties uz minēto pētījumu atklājumiem, joprojām aprakstītajos apstākļos vērā ņemama būtu arī citu ar pilnmēnesi tieši nesaistītu faktoru ietekme uz notikumiem un miega kvalitāti.

Mēness un melatonīns

Iepriekš minētais 2003. gadā veiktais pētījums atklāja – pilnmēness laikā asinīs izdalās mazāks melatonīna daudzums.

“Ir viedoklis, ka pilnmēness ietekme uz melatonīna izdalīšanos, iespējams, ir saistīta ar ļoti senu vēsturi, kad cilvēki medīja, lai izdzīvotu.

Tiek vilktas paralēles pat ar dzīvnieku pasauli – gaišās pilnmēness naktīs dzīvnieki, īpaši – gaļēdāji, ir nomodā un dodas medīt.  Trauslāks miegs, protams, līdz ar to ir arī tiem dzīvniekiem, kas var kļūt par medījumu.

Arī gaismai ir nozīme melatonīna izdalīšanās procesā. Galvas smadzeņu centrā ir miega pulkstenis, kas reaģē uz gaismu. Jāņem vērā, ka ir pierādīta zilās gaismas, ko izstaro televizors, dators, telefons, planšete, ietekme uz smadzeņu centru, īpaši, ja šīs ierīces lieto vakarā pirms iemigšanas,” atgādina VCA neiroloģe Dace Bērziņa.

Mēness fāzes mainīt vai atcelt nav mūsu spēkos, taču, ja ir sajūta, ka tās varētu ietekmēt miega kvalitāti, neiroloģe iesaka: “Par miega kvalitāti un režīmu svarīgi atcerēties vienmēr. Pilnmēness laikā jo īpaši vajadzētu izvairīties no jebkādām satraucošām situācijām. Atcerēsimies, ka labāk gulēt būs pilnīgā tumsā, kad logus aizklāj biezi aizkari, kas pasargā no mēness gaismas. Ja patiesi jūtat bažas, tuvojoties pilnmēness fāzei, var lietot kādu medikamentu, kas satur melatonīnu. Šie preparāti organismam nenodarīs pāri, taču ļaus ātrāk iemigt un labāk izgulēties.”

Papildina farmaceits

„Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs ārstes sacīto papildina: „Aptiekas plauktos iegādājami daudzveidīgi miega kvalitāti uzlabojoši līdzekļi. Ja nepieciešams, piemērotākos recepšu medikamentus varēs piemeklēt ārsts. Tas, ka zāles labi palīdz citam cilvēkam, nenozīmē, ka tās palīdzēs arī jūsu gadījumā. Arī bezrecepšu medikamentos ir miega hormons melatonīns un dažādi iemigšanu veicinoši nomierinoši līdzekļi. Starp tiem ir līdzekļi, kas satur baldriānus, apiņus, melisas, magniju un citas dabīgas izcelsmes vielas. Ja sliktā miega kvalitāte nav saistīta ar nemieru un stresu, tad nomierinošie līdzekļi palīdzēs ierobežotā mērā. Ir arī uztura bagātinātāji gan ar melatonīnu, gan tā kombinācijām ar ārstniecības augiem un nomierinošo aminoskābi L-teanīnu. Aktīvo vielu saturs tajos ir zemāks nekā bezrecepšu zālēs, tie ir paredzēti profilaktiskai lietošanai.”