Latvijā strauji kāpis importa apjoms: ko tas nozīmē vietējai uzņēmējdarbībai (10)

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 2021. gada aprīlī eksporta apjoms bija 1,249 miljardi eiro. Tas ir par 16% vairāk nekā 2019. gada aprīlī (1,077 miljardi eiro) un par 33% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī (0,939 miljardi eiro).

Pērn kritums bija arī importa jomā. 2019. gada aprīlī importa apjoms Latvijā bija 1,367 miljardi eiro, pagājušajā gadā tas bija 1,006 miljardi eiro. Savukārt šā gada aprīlī, salīdzinot ar situāciju pērn, vērojams pieaugums par 45,7%, importa apjomam sasniedzot 1,466 miljardus eiro.

Tikmēr maijā eksporta apjoms saglabājies nemainīgs, bet importa apjoms pārsniedzis 1,6 miljardus eiro, kas ir 53,7% liels pieaugums, salīdzinot ar 2020. gada maiju.

Ekonomikas ministrija skaidro – tā kā preču eksporta pieaugums ir bijis lielāks nekā preču importa pieaugums, tad 2021. gada aprīlī un maijā, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo mēnesi, ir mazliet uzlabojies preču eksporta-importa saldo absolūtajos ciparos. Salīdzinot ar 2020.gada aprīli un maiju, tirdzniecības saldo 2021. gada attiecīgajos mēnešos bija negatīvāks bāzes efekta dēļ. 2020.gada minētajos mēnešos epidēmijas dēļ ekonomiskā aktivitāte Latvijā būtiski samazinājās un tas jo īpaši ietekmēja importu.

2020. gada aprīlī un maijā preču eksporta un importa apjomus būtiski ietekmēja stingrie Covid-19 ierobežošanas pasākumi, kad daļēji tika slēgtas valstu robežas un apturēta uzņēmumu darbība. Savukārt 2021. gada pavasarī, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ir atjaunojusies ekonomiskā aktivitāte un gan eksports, gan imports Latvijā pārsniedza gan 2020. gada, gan 2019. gada apjomus. Tieši tas, ka 2020. gada aprīlī un maijā bija zemi eksporta un importa apjomi, rada tā saucamo bāzes efektu, kas izpaužas kā lieli pieauguma procenti, salīdzinot atbilstošos 2021. gada mēnešus ar 2020. gada mēnešiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka Latvijā ražošana pandēmijas laikā ne brīdi netika apturēta un, mainoties piegādes ķēdēm Eiropā, Latvijas ražotājiem parādījās jaunas iespējas.

“Proti, vest preces no Ķīnas vai citiem tālajiem tirgiem kļuva dārgāk un neprognozējamāk. Būtiski pieauga piegādes laiks un izmaksas. Šobrīd viena konteinera nogādāšana no Ķīnas līdz Roterdamas ostai Nīderlandē izmaksā 12 tūkstošus ASV dolāru, kas ir jauns rekords. Konteineru piegādes izmaksas augušas par 600%, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo cenu.

Tādēļ Latvijas preču eksportētāji savā ziņā bija pat ieguvēji un mūsu uzņēmējiem atvērās durvis, kuras iepriekš bija slēgtas,” skaidro Rožkalns.

Starp populārākajiem Latvijas preču eksporta produktiem ir koka izstrādājumi, graudaugu produkti, elektronika, dažādas iekārtas, medikamenti, metāla izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības produkcija. Grūtāk klājās atsevišķām pakalpojumu nozarēm, kā, piemēram, pasažieru pārvadājumi, transports, loģistika, ar tūrismu un sabiedrisko ēdināšanu saistītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Labu noturību pret krīzi demonstrēja biznesa pakalpojumu nozare, kur vērojams eksporta pieaugums. Tas lielā mērā saistīts arī ar vairāku uzņēmumu ienākšanu vai paplašināšanos, piemēram, “Norwegian Air”, “Swisscom”, QSC, un citiem.

“Savukārt importa pieaugumu varam skaidrot ar straujo pieprasījuma pieaugumu, atjaunojoties ekonomikai pēc ierobežojumu atcelšanas. Īpaši strauji audzis pieprasījums pēc datortehnikas, dažāda veida elektronikas, būvmateriāliem. Pēc krituma pandēmijas laikā atjaunojies pieprasījums pēc automašīnām. Atsevišķās preču grupās trūkst piedāvājuma un veidojas savdabīgs deficīts, kas ceļ cenas un veicina importu,” norāda Rožkalns.

LIAA direktors saka, ka cilvēki mazāk dodas ceļojumos un pavada laiku ārpus valsts, kas stimulē vietējā patēriņa pieaugumu un līdz ar to arī importu. Visdrīzāk straujais importa pieaugums tuvāko gadu laikā sabremzēsies.

Sava loma būs arī salīdzinoši straujākai inflācijai, kura pēdējos gados nebija aktuāla.

Ekonomikas ministrija norāda, ka no lielākajām preču grupām, kurās importa apjoms 2021. gada aprīlī-maijā bija lielāks par importa apjomu 2019. gada janvārī-maijā, jāpiemin “Elektroierīces un elektroiekārtas” (pieaugums par 170,8 milj. eiro), “Koks un koka izstrādājumi; kokogles” (pieaugums par 91,2 milj. eiro) un “Mehānismi un mehāniskas ierīces” (pieaugums par 74,9 milj. eiro). Savukārt vislielākais importa apjoma samazinājums bija tādām preču grupām kā “Gaisa kuģi un to daļas” (samazinājums par 277,0 milj. eiro), “Dzērieni un alkoholiski šķidrumi” (samazinājums par 60,6 milj. eiro) un “Minerālais kurināmais un minerāleļļas” (samazinājums par 52,4 milj. eiro).

Jautāts, ko šāda situācija nozīmē vietējai uzņēmējdarbībai un vai nepastāv iespēja, ka importa preces "izspiež no tirgus" vietējo ražotāju veikumu, Rožkalns saka, ka katra nozare būtu jāvērtē atsevišķi, tomēr tādās jomās kā apstrādes rūpniecība, pārtika, kokrūpniecība tendences ir pretējas.

“Redzam, ka Latvijas ražotāji aktīvi kāpina savus realizācijas apjomus un izmanto brīdi, kad pasaulē ir liels pieprasījums. Ieņēmumus no eksporta veicina arī cenu kāpums. Piemēram, 2021. gada aprīlī koksnes produkcijai cenas bija par 25,3% augstākas nekā 2020. gadā. Īpaši strauji audzis mūsu koksnes eksports uz ASV, un šobrīd tā ir starp 10 lielākajiem kokrūpniecības nozares noieta tirgiem,” skaidro Rožkalns.

Tuvākajos gados akcents tiks likts uz viedajām specializācijām. Pakāpeniski mūsu eksporta struktūrā aug farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas un citu augstas pievienotās vērtības preču klāsts. Uzņēmējiem ir liela interese arī par jauniem tirgiem.

“Dalībai EXPO 2020 Dubaijā jau ir pieteikušies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmēji. Labas perspektīvas Līča valstu tirgū ir biomedicīnas, informācijas tehnoloģiju, modernu būvniecības materiālu un dažādu nišas produktu ražotājiem. Jāuzsver, ka izstāde EXPO pulcēs pārstāvjus no 190 valstīm un tas būs pirmais globāla mēroga biznesa pasākums pēc pandēmijas, tādēļ esam gandarīti par uzņēmēju aktivitāti,” saka Rožkalns.

Labs piemērs ir Lielbritānija. 2021. gada pirmajos mēnešos Latvijas eksports uz Lielbritāniju turpināja pieaugt, bet importa apjomi būtiski samazinājās. Šāda tendence aizsākās jau 2020. gadā. Tas liecina, ka Brexit nav atstājis būtiskas sekas uz Latvijas tautsaimniecību.

“Varam secināt, ka 2020. un 2021. gadā preču imports no vietējā tirgus neizspiež Latvijas ražotāju preces.

Turpmākās izmaiņas preču eksporta un importa jomā ir cieši saistītas ar Latvijas ekonomikas attīstību un to, kā Latvija uzlabos savu konkurētspēju, ceļot produktivitāti un ieviešot inovatīvas un jaunas tehnoloģijas,” norāda Ekonomikas ministrija.

Runājot par importa un eksporta jomu nākotnes perspektīvām, Rožkalns norāda, ka valsts definētais mērķis ir dubultot eksporta apjomu līdz 2030. gadam. Lai to sasniegtu, ir būtiski izaicinājumi, kuri lielā mērā saistīti ar uzņēmumu automatizāciju un procesu digitalizāciju.

“Šiem mērķiem būs pieejams atbalsts gan no Atveseļošanās fonda, gan no jaunā ES plānošanas perioda programmām. Īstermiņā noteikti vēl saglabāsies importa apjoma pārsvars pār eksportu, bet piecu gadu perspektīvā tas varētu mainīties. Liels pienesums būs viedo specializāciju attīstība, tas mainīs mūsu eksporta struktūru un audzēs kopējo eksporta vērtību. Kopējo eksporta statistiku pozitīvi ietekmēs arī tūrisma un aviopārvadājumu atkopšanās pēc pandēmijas,” tā Rožkalns.

Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance