Bijušais FATF izpildsekretārs: Ļoti svarīgi ir izpildīt prasības un ieviest kontroles pasākumus

Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda novērtējumu, Latvijas iekļaušana "pelēkajā sarakstā" būtu ietekmējusi 10% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lūiss deputātiem sacīja, ka šis fakts parāda, cik svarīgi ir izpildīt prasības un ieviest kontroles pasākumus.

Vienlaikus Lūiss atzina, ka politikā un sabiedrībā joprojām ir maza izpratne, kāpēc notiek cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir nozieguma slēpšana. Uzdodot šādus līdzekļus par legāliem, tie tiek izmantoti, lai finansētu noziedzību un terorismu," teica Lūiss.

Viņš pauda, ka arī turpmāk ilgtermiņā jāstiprina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) darbība, neatkarība un sadarbība ar citām tiesībsargājošajām un atbildīgajām iestādēm.

"Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju dod ieguldījumu ekonomikas uzplaukumā, padara to spēcīgāku un noturīgāku ilgtermiņā. Latvija par mata tiesu izvairījās no lielas katastrofas, bet tagad ir uz pareizā ceļa un tas ir jāturpina," uzsvēra Lūiss.

FATF novērtējumu eksperts un bijušais Izraēlas finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Jehuda Šafers stāstīja, ka ir četri galvenie iemesli, kāpēc jāievēro visas 40 FATF rekomendācijas -

tās sekmē ekonomisko attīstību, tas ir labs veids, kā cīnīties ar noziedzību, tās nodrošina visiem vienādus konkurences apstākļus.

"Ja šie trīs iemesli nepārliecina, tad ceturtais ir pārliecinošākais - valsts var tikt iekļauta "pelēkajā" sarkastā un tad neviena banka ar to nevēlas sadarboties," teica Šafers.

Viņš atzina, ka Latvija ir pārveidojusi savu finanšu sistēmu, reformējusi vairākas iestādes, veikusi uzlabojumus tieslietu sistēmā. "Visi šie darbi ir jāturpina, atbalstot FID ar jaunām reformām," uzsvēra Šafers.

Bijušais Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" priekšsēdētājs un bijušais Šveices un Lihtenšteinas finanšu izlūkošanas dienestu vadītājs Daniels Telesklāfs sacīja, ka valsts reputāciju var pazaudēt ātri, bet tās atjaunošana var prasīt desmitgades.

Vienlaikus Telesklāfs atzina, ka

Latvijai izdevies paveikt to, kas nav izdevies vairākām citām valstīm - samazināti finanšu sektora riski, ierobežota šaubīgu nerezidentu uzņēmumu darbība.

"Tie bija gudri lēmumi, kas atmaksāsies nākotnē. Aicinu turpināt stiprināt FID un strādāt šajā virzienā. Ja turpināsies darbs pie finanšu sektora uzlabošanas, reputāciju izdosies atjaunot," teica Telesklāfs.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) oponēja, ka "finanšu sektora kapitālā remonta laikā ir sagrauta Latvijas finanšu sistēma", jo simtiem uzņēmumu nespēj atvērt kontus Latvijas bankās un dara to pārsvarā Lietuvā. Tāpat arī ārvalstu investīcijas Lietuvā un Igaunijā kopš kapitālā remonta apsteigušas Latviju par 40%.

Savukārt Lūiss atbildēja, ka nav pētījumos balstītu datu, kas identificētu saikni starp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu un piesaistīto investīciju apjomu un šādam apgalvojumam neesot pierādījumu.

Vienlaikus Lūiss uzsvēra, ka FATF rekomendācijas ir pamatnoteikumi, pēc kuriem jāstrādā visām bankām.

"Bankām ir jāveic savu klientu izpēte un tas nāk par labu uzņēmējdarbībai," norādīja Lūiss.

Šafers piebilda, ka naudas plūsmas koncentrējas uzticamās valstīs. Vienlaikus Šafers atzina, ka ir bankas, kuras neveiksmīgā veidā īsteno šos pamatnoteikumus. "FATF prasības netraucē ekonomikas attīstībai gadījumā, ja bankas šīs prasības piemēro adekvāti," sacīja Šafers.

Viņš norādīja, ka ir jāstrādā ar banku riska pārvaldītājiem, lai tiem izskaidrotu prasības un tās tiktu piemērotas atbilstoši. "Ja banka nav iesaistīta šaubīgos darījumos, tai nav pamata baidīties no klientiem," pauda Šafers, piebilstot, ka atsevišķu banku piemērotajām pārmērīgajām prasībām nav nekādas saistības ar FID darbu un FATF rekomendācijām.

Deputāts Igors Pimenovs (S) norādīja, ka patlaban banku pakalpojumi ir kļuvuši mazāk pieejami - tās atsakās atvērt kontus, slēdz kontus bez pamatojuma. Pimenova ieskatā lēmumu slēgt kontu varētu pieņemt tikai tiesa, tāpat tiesai būtu jāļauj atvērt kontu, ja banka atsakās to darīt.

Telesklāfs skaidroja, ka reizēm bankas atsakās atvērt kontus, jo tām jāpakļaujas tās jurisdikcijas likumiem, kur tās reģistrētas. Vienlaikus Telesklāfs norādīja, ka nav obligāti jāatver konts jebkurā pasaules vietā, jo finanšu pakalpojumus var brīvi saņemt arī bez konta atvēršanas.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) padomniece Laima Letiņa skaidroja, ka bankas rīkojas atbilstoši likumiem un, gadījumā, ja persona vai uzņēmums nesniedz prasīto informāciju, konts netiek atvērts.

Tāpat Letiņa informēja, ka

Latvijas komercbankām joprojām ir grūtības atvērt korespondētājkontus ārvalstu bankās, tāpēc Latvijā ir jāturpina strādāt pie risku mazināšanas un reputācijas atjaunošanas.

Letiņa arī piebilda, ka jau patlaban par jebkuru bankas rīcību ir iespējams vērsties tiesā un līdz šim tikai dažos gadījumos tiesa ir lēmusi, ka banka nav adekvāti izpratusi riskus.

FID vadītāja Ilze Znotiņa sacīja, ka FID jau patlaban sadarbojas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), lai kopīgi skaidrotu bankām, kā piemērojamas noteiktās prasības. Tāpat tiek skaidrots, kādos gadījumos ir jāsniedz ziņojums FID un kādos tas noteikti nav jādara.

Tāpat tiek izglītoti FKTK darbinieki, lai zinātu, kādiem jautājumiem jāpievērš uzmanību, dodoties pārbaudē uz banku.

Tāpat Znotiņa informēja, ka FID nekad nav noteicis, kādai ir jābūt banku politika - to nosaka Saeimas apstiprinātie likumi. Tāpat FID neaptur kontu darbību, bet naudas plūsmas un kontus aptur pati kredītiestāde. Znotiņa skaidroja, ka patlaban 90% FID darba ir saistīti ar likvidējamām kredītiestādēm, no pērn FID aizturētajiem vairāk nekā 200 miljoniem eiro, tikai 3,5 miljoni eiro bija saistīti ar nelikvidējamām kredītiestādēm.

"Tas darīts pēc tam, kad banka pati uzskatījusi par nepieciešamu aizturēt šos līdzekļus. Līdz šim visi FID lēmumi ir pārsūdzēti tiesā un pagaidām tiesa vēl nevienu no tiem nav atcēlusi," informēja Znotiņa.

Lūiss piebilda, ka iepriekš caur Latvijas bankām ir legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi miljardiem eiro apmērā. "Ir viegli sagraut reputāciju, bet nepieciešams ilgs laiks, lai to atjaunotu. Latvija jau ir daudz darījusi, lai atjaunotu uzticību, tostarp korespondētājbanku uzticību," pauda Lūiss.