Saeima noraida Znotiņas kandidatūru Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas amatam

"Pret" balsoja 41 deputāts, atturējās četri, "par" bija 33 parlamentārieši un balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no klātesošajiem.

"Pret" Znotiņas kandidatūru balsoja daļa "Konservatīvo", daži Nacionālās apvienības (NA) deputāti un "Saskaņas", kā arī daļa citu opozīcijas parlamentāriešu. Balsojumā atturējās vai nepiedalījās daži NA, kā arī pāris opozīcijas deputāti.

Savukārt Znotiņu balsojumā atbalstīja un balsoja "par" "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!", Zaļo un zemnieku savienības, daļa "Konservatīvo" un pāris NA deputāti.

Saeimas debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš balsojumā atbalstīja Znotiņas apstiprināšanu amatā, pauda, ka piekrīt kolēģiem, ka ir "stulbi", ka par 30 eiro maksājumu tiek iesaldēts bankas konts. Reizē Valainis norādīja, ka ir panākti uzlabojumi finanšu tirgus darbībā.

Vienīgi, ko varētu pārmest, ka valdība, FID un Latvijas Banka nerosina likumdošanas iniciatīvas, kas palīdzētu novērst sistēmā konstatētos absurdus, sacīja Valainis. Tajā pašā laikā viņš vērsa uzmanību, ka Saeima ir tā, kas ir uzlikusi pienākumu atbildīgajām institūcijām rīkoties pārspīlēti.

Ar mērķi veidot ciešākas sadarbības ar mūsu stratēģiskajiem partneriem ASV, kas rosināja finanšu sistēmas "kapitālo remontu", deputāts aicināja atbalstīt Znotiņas apstiprināšanu amatā.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) pauda atbalstu kandidātei, norādot, ka tādā veidā arī tiks balsots, lai netīrā nauda neietu caur Latviju. "Tikpat labi arī tā nauda varēja nonākt Krievijas militārā rūpniecības kompleksā. Un vai jūs gribat uzņemties atbildību, ka mēs ar saviem Saeimas balsojumiem palīdzam krievu okupantiem Ukrainā nogalināt cilvēkus?" pauda politiķis.

Deputāts Didzis Šmits (LZP), kurš balsoja pret Znotiņas kandidatūru, atsaucās uz kādu uzņēmēju, kuram finanšu sistēmā tiek prasīts pamatot darījumus ar "Aldi" un "Lidl" tīkliem, kā arī darījumus ar Valsts kasi.

Politiķis piekrīt, ka tas, ka finanšu jomas attīrīšanā esam nonākuši "otrā grāvī", nav vienas iestādes atbildībā. Taču šajā procesā iesaistītie nav atzinuši pieļautās kļūdas, sacīja Šmits, uzskaitot vairākas problēmas ar finanšu jomas uzraudzības pieeju.

Znotiņa šajā amatā tika virzīta uz otro pilnvaru termiņu.

Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā. Valdība 31.maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Pēc tam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Znotiņas kandidatūru.

FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš noslēdzās maija izskaņā.

Znotiņa pirms pievienošanās FID kā zvērināta advokāte specializējās strīdu izšķiršanā. Znotiņas galvenās kompetences jomas ietver regulatīvos jautājumus, maksātnespēju, kukuļdošanas apkarošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanu un "balto apkaklīšu" noziegumus, atzīmēts viņas CV.

Znotiņa ir bijusī zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" partnere. Viņa veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes vairākos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kur vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu.

Neilgi pirms iecelšanas FID priekšnieces amatā Znotiņa vadīja Latvijas nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risku izvērtējuma sagatavošanu, kā arī vairāku atsevišķu nozaru izvērtējumus.

Znotiņai ir Rīgas Juridiskajā augstskolā iegūts maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās un Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds tiesību zinātnē.