· Miega paralīze ir īslaicīga nespēja pakustēties, kas notiek pamostoties vai īsi pirms aizmigšanas. Apmēram 8% cilvēku kaut reizi dzīvē to ir piedzīvojuši. Miega paralīzes epizode parasti ilgst no dažām sekundēm līdz pāris minūtēm. Lai gan sajūta varētu būt biedējoša, miega paralīze beidzas pati no sevis un svarīgākais ir saprast, ka elpošanas muskuļi netiek paralizēti.
Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem (piemēram, bezmiegu, krākšanu u.c.), to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vērtējot, kā pēdējā gada laikā ir mainījies miega un nomoda režīms, nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18 % – nedaudz neregulārāks, 12 % – ievērojami neregulārāks), 17 % tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks – 14 %, ievērojami regulārāks – 4 %), bet vēl 1 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Cēloņi un ārstēšanas iespējas
Lai gan ne vienmēr ir iespējams noteikt parasomniju cēloni, ir virkne dažādu veicinošu faktoru, piemēram, iedzimtība, akūts vai hronisks miega trūkums, neregulārs diennakts ritms, gulēšanas apstākļu maiņa (piemēram, ceļojot) vai režīma maiņa (piemēram, pārtraucot gulēt diendusas), slimības, drudzis, gulēšana ar pilnu urīnpūsli, citas miega slimības (it sevišķi – obstruktīva miega apnoja vai nemierīgo kāju sindroms), kofeīns, troksnis, stress, trauksme, alkohols, kā arī dažādi medikamenti, it īpaši miega zāles.