Par mēģinājumiem apiet sankcijas jāvaino ne tikai valstu, pret kurām piemērotas sankcijas, uzņēmēji, kas mēģina turpināt biznesu ar Eiropas Savienību (ES), bet arī, ja ne pat vairāk, tie, kas Eiropā, tostarp Latvijā, attiecīgās preces pērk un paši meklē ceļus sankciju apiešanai. Nebūtu pieprasījuma, nebūtu arī piedāvājuma. Tiešsaistes žurnāls KLIK skaidro, cik daudz sankciju apiešanas mēģinājumu līdz šim konstatēts, kādi indikatori liecina par mēģinājumiem apiet sankcijas un vai kopumā var uzskatīt, ka piemērotās sankcijas ir efektīvas, vai tomēr ir pamats bažām par ievērojamu pelēkās ekonomikas pieaugumu.

Muitai darba netrūkst - no dokumentu pārbaudei līdz analīzēm laboratorijā

Jau pagājušā gada decembrī Latvijas un Lietuvas žurnālisti nāca klajā ar kopīgu pētījumu, kurā atklāja, ka līdz ar aizliegumu importēt koksni un tās izstrādājumus Eiropas Savienībā (ES) no Krievijas un Baltkrievijas pērn būtiski audzis šo produktu importa apjoms no Kazahstānas un Kirgizstānas. Valstīm, kurās meži aizņem vien 5-6% teritorijas.

Savukārt drīz pēc minētā žurnālistu pētījuma - janvārī - izskanēja arī Ukrainas, ASV un arī Latvijas finanšu izlūku brīdinājumi, ka Krievija sankciju apiešanai izmanto Kazahstānu, Kirgizstānu un citas Centrālāzijas valstis.

Jānorāda, ka, aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par importu, aizdomas par potenciālu sankciju apiešanu parādās ne tikai saistībā ar kokmateriāliem. Pagājušā gada otrajā pusē pieaudzis kā imports, tā eksports no Latvijas uz Krievijas kaimiņvalstīm vairākās preču grupās, kuras pirms tam uz šīm valstīm vispār nav vestas vai nav ievestas no tām.

VID Muitas pārvaldē tiešsaistes žurnālam KLIK atzīst, ka ārējās tirdzniecības dalībnieku negodīgas darbības, mēģinot apiet sankcijas, ir aktuāla problēma, un tās risināšanā muitas dienests iegulda lielu darbu.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X