Saules un vitamīnu deficīts: kā saglabāt matu, nagu un ādas skaistumu ziemā?

Aizsardzība, mitrināšana un barošana

Ādu, matus un nagus svarīgi ne vien attīrīt, aizsargāt un pabarot ar tiem svarīgajiem vitamīniem un minerālvielām, bet arī mitrināt – jo īpaši ziemas sezonā, kad vairāk laika pavadām iekštelpās.

Sausā gaisa ietekmē mati kļūst nespodri un elektrizējas, bet āda daudz jutīgāk reaģē uz kairinājumiem – niez, lobās, pastiprināti zaudē mitrumu, tāpēc apkures sezonā jo īpaši jādomā, kā ādu papildus mitrināt.

Var lietot krēmus un losjonus, kas satur urea – vielu, kas palīdz ādai saglabāt mitruma līmeni. Piemēroti būs arī mitrinoši sejas krēmi, kuru sastāvā ir hialuronskābe

– tos ieteicams lietot vakaros vai tad, ja plānots telpās pavadīt vismaz 2–3 stundas pirms iziešanas ārā aukstā gaisā. Noder arī krēmi un losjoni, kuru sastāvā ir omega taukskābes, jo tās veido uz ādas lipīdu aizsargkārtiņu, kas neļauj tik ātri iztvaikot šķidrumam. Ādu un matus vienu divas reizes nedēļā var palutināt ar mitrinošu masku, bet nagiem uzklāt barojošu eļļu, iesaka speciālisti.

Ziemas kopšanai jāizvēlas šampūni jutīgai galvas ādai. Tie ir ļoti maigi un der pat biežai lietošanai.

Ja mati ir krāsoti, šampūnu var izvēlēties krāsotiem matiem. Taču galvenais likums, kas jāievēro, lai galvas āda justos labi un komfortabli: ja parādījās diskomforts, nieze vai velkoša sajūta ādā, šampūns noteikti jāmaina! Sausi mati elektrizējas vairāk, tādēļ problēmas novēršanai var lietot kondicionieri sausiem matiem, neaizmirstot arī par serumu vai smidzināmo līdzekli, kurš matiem izveido dabīgai līdzīgu hidrolipīdu kārtu jeb plēvīti, padarot matus vieglāk savaldāmus un ieveidojamus.

Atceries – ziemas laikā matu maskas drīkst lietot biežāk, piemēram, katru otro mazgāšanas reizi.

Kā arī nedrīkst aizmirst par cepurēm! Tās palīdzēs izvairīties no asinsvadu sašaurināšanās galvas ādā.

Veselīgs uzturs

Viens no svarīgākajiem faktoriem ādas, matu un nagu veselībai ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. Ēdienkartē nepieciešams iekļaut pietiekami daudz olbaltumvielu – no tā veidojas kolagēns, elastīns, dažādas aminopeptīdu ķēdes un keratīns. Tos bagātīgi satur gaļas, zivju produkti un olas.

Arī augu valsts produktos ir dažādi aminopeptīdi, kas veicinās tālāku olbaltumvielu sintēzi organismā. Tikpat nozīmīgi ir dažādi vitamīni – A, E, C, un B9 (folskābe), kas ievērojamā daudzumā atrodami dārzeņos, augļos un ogās, piemēram, burkānos, tomātos, kāpostos, salātos, kartupeļos, upenēs, dzērvenēs, mellenēs, citrusaugļos un citos.

Ādas, matu un nagu kvalitātes pasliktināšanās var liecināt arī par to, ka organisms cieš no “skaistuma vitamīna” biotīna deficīta – šo B grupas vitamīnu dažkārt mēdz dēvēt arī par B7, H vitamīnu vai koenzīmu R."

No minerāliem ādai, matiem un nagiem nozīmīgākie ir selēns, cinks, silīcijs, dzelzs, ko iespējams uzņemt ar dzīvnieku un augu valsts produktiem. Tāpat nepieciešamas arī omega taukskābes, kas ietilpst ādas, matu un nagu šūnu membrānā un tādējādi nodrošina tām veselīgu uzbūvi.

Lai uzņemtu omega taukskābes, uzturā ieteicamas treknās zivis, piemēram, siļķes, lašveidīgās zivis un nēģi, kā arī dažādi rieksti un sēklas.

Ādas, matu un nagu stāvokli būtiski pasliktina striktu diētu ievērošana – neuzņemot pietiekami daudz uzturvielu, ķermenis resursus atvēl svarīgāko orgānu funkciju uzturēšanai, kamēr āda kļūst bālāka un neelastīgāka, bet mati un nagi – trausli un plāni. Ja veselības uzlabošanas nolūkos plānots ievērot diētu, noteikti jāpadomā, ar ko aizstāt uzturvielas, kas netiks uzņemtas maltīšu laikā. Tieši pārdomāta ēdienkarte ļauj parūpēties par to, lai āda būtu jauneklīga, tonizēta, mirdzoša, palēnina grumbiņu veidošanos un nodrošina spīdīgus un stingrus matus un nagus, uzsver speciālisti.

Pietiekami daudz ūdens

Ūdens ir svarīgs teju visām organisma šūnām un to funkciju nodrošināšanai – ar tā palīdzību šūnās nokļūst barības vielas un skābeklis, kas nepieciešams, lai tās spētu pilnvērtīgi veikt vielmaiņas procesus, sintezēt organismam vajadzīgās vielas, kā arī izvadīt toksīnus. Neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, arī āda, mati un nagi izžūst, kļūst trausli un pelēcīgi.

Ik dienas būtu jāizdzer aptuveni divus līdz trīs litrus šķidruma,

turklāt vajadzīgā ūdens daudzumu nosaka kā cilvēka dzimums, vecums un miesasbūve, tā dažādi ārējie faktori, piemēram, fizisko aktivitāšu intensitāte un laikapstākļi. Aktīvi sportojot pastiprināti izdalās sviedri, tādēļ ir svarīgi uzņemt vairāk šķidruma, nekā ierasts.

Svaigs gaiss un fiziskas aktivitātes

Svaigs gaiss ir vēl viens svarīgs faktors, kas palīdz ādai izskatīties veselīgai un starojošai. Lai to panāktu, ikdienā jāplāno pietiekami daudz laika aktivitātēm svaigā gaisā. Ja darba diena paiet telpās, tad tās pietiekami bieži jāvēdina, arī jāpārliecinās, ka telpās ir optimāls mitruma līmenis. Brīvo laiku biežāk jāpavada ārā, nevis pie televizora.

Ziemā nereti novērojam arī pastipinātu matu izkrišanu. Biežākie matu izkrišānas cēloņi ir stress, hormonālie traucējumi vai vitamīnu trūkums.

Viens no būtiskiem vitamīniem, kas palīdz uzturēt matu struktūru, baro to folikulus, novērš matu trauslumu un izkrišanu, ir biotīns, tādēļ būtu vērts noskaidrot, vai organisms necieš no tā trūkuma.

Savukārt cīņā ar stresu var palīdzēt regulāras fiziskas aktivitātes, meditācija vai joga. Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā labvēlīgi iedarbojas arī uz organismu kopumā – nodrošina organismam skābekļa pieplūdumu, sniedzot vielmaiņas procesiem vairāk enerģijas un ļaujot ķermenim vieglāk un pilnvērtīgāk veikt ikdienas funkcijas, atslābina saspringto muskulatūru, vājina sāpju izjūtu, mazina psihoemocionālo stresu un uzlabo garastāvokli. Ja izdodas noķert arī kādu saules staru, tas aktivizē hormonu sintēzi un enzīmu izdali, zemādā sintezē D vitamīnu, kā arī uzlabo ķermeņa aizsargsistēmas darbību, stimulējot limfocītus, kas aizsargā no baktērijām un vīrusiem.

Atpūta un miega režīms

Pilnvērtīga atpūta un veselīgs miega režīms ir būtiski ne vien ādas, matu un nagu skaistumam, bet veselībai kopumā. "Miega laikā cilvēka organisms atjaunojas, aktīvi notiek dažādi vielmaiņas procesi, tai skaitā ādas, matu un nagu šūnās. Kamēr cilvēks guļ, šūnas intensīvi uzņem un izmanto barības vielas, ražojot tām nepieciešamo kolagēnu, elastīnu, keratīnu un citas vielas, kā arī atbrīvojas no nevajadzīgajiem vielmaiņas galaproduktiem," skaidro farmaceite.

Lai miegs būtu kvalitatīvs, pie miera būtu jādodas ne vēlāk kā stundu pirms pusnakts, un miegam jāatvēl septiņas līdz deviņas stundas.

Jāievēro arī miega higiēnas nosacījumi – jādodas gulēt un jāmostas aptuveni vienā un tajā pašā laikā, pirms miega nebūtu ieteicams pārēsties, lietot alkoholu un ilgstoši izmantot viedierīces.

Raksts tapis sadarbībā ar "Beotebal".