Tomēr tieši cik ilgi cilvēks spēj izturēt bez miega, aplēst ir grūti, jo tāda veida pētījumi ir ļoti bīstami un neētiski. Vēsturē ir vairāki gadījumi, kad neļaušana gulēt ir izmantota kā spīdzināšanas paņēmiens.
Tiesa, lai arī tāda veida eksperimentus nedrīkst veikt, pētnieki informāciju par ilgstoša miega trūkuma ietekmi uz organismu ir ieguvuši no cilvēkiem, kas cieš no ģenētiskas kaites, kura ļoti negatīvi ietekmē miega kvalitāti. Parasti šī kaite pacientu nogalina 18 mēnešu laikā.
Eksperimenti ar žurkām savukārt ir parādījuši, ka tās bez miega var izturēt 11 līdz 32 dienas.
2019. gadā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature and Science of Sleep”, atklāts, ka cilvēku koncentrēšanās spējas un modrība saglabājās normāla līdz 16 bezmiega stundām. Pēc tam modrība sāka ievērojami samazināties.
2000. gada pētījumā savukārt noskaidrots, ka 24 stundas nomodā samazina acu un roku koordinācijas spējas. Pēc 26 stundām cilvēka asinsritē palielinājās iekaisuma rādītāji, izjuka dažādu hormonu balanss un palēninājās vielmaiņa. Pēc 72 bezmiega stundām cilvēks var sākt kļūt nervozs, depresīvs, piedzīvot halucinācijas un problēmas ar funkcionēšanu.
Miegs ir ļoti svarīgs. Tā trūkums var novest pie bīstamām situācijām arī apkārtējiem. Līdzīgi kā ar alkoholu lietojušiem šoferiem, kad tie uzskata, ka spēj kontrolēt transportlīdzekli, kaut arī reakcijas ātrums ir ievērojami samazinājies, arī neizgulējušies cilvēki var pārvērtēt savas auto vadīšanas spējas attiecīgajā brīdī. Sekas tam var būt ļoti bēdīgas.