Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Cik ilgi cilvēks var bez miega?

Raksta foto
Foto: Pixabay

17 gadus vecais kalifornietis Rendijs Gārdners vidusskolas zinātnes projekta ietvaros 1963. gadā negulēja 11 dienas un 25 minūtes, uzstādot pasaules rekordu, tā sakot, ilgākajā negulēšanā. Viņa rekordu gan ir pārspējuši jau vairāki cilvēki, piemēram, Roberts Makdonalds izturēja 18 dienas un 22 stundas bez miega. Tiesa, neviens no šiem rekordistiem netika tik rūpīgi novērots kā Gārdners.

Tāda veida rekordi oficiāli vairs netiek uzstādīti. 1997. gadā Ginesa rekordu grāmata pārstāja pieņemt jaunus pretendentus, jo šādu rekordu uzstādīšana ir bīstama veselībai. Bet kādas ir briesmas? Kas notiek ar cilvēku, kurš ilgu laiku nav gulējis?

Skaidrs, ka miegs ir vitāli nepieciešams katrai dzīvai būtnei. Miega trūkums var izraisīt vairākas kaites, tostarp diabētu, sirds slimības, lieko svaru un depresiju. Eksperti saka, ka cilvēkam nepieciešamas sešas līdz astoņas stundas miega diennaktī. Tiesa, ne visiem ir iespēja miegam veltīt tik daudz laika.

Kad ilgstoši piedzīvots miega trūkums, tad var būt visai grūti atšķirt nomodu no miega. Jau pēc 24 stundām nomodā smadzenes sāk izrādīt pazīmes, ka atrodas uz nomoda un miega sliekšņa, kaut arī cilvēks neguļ. Tas ir tā saucamais mikromiegs, kad ilgstoši nomodā esoša cilvēka smadzenes uz īsiem intervāliem atslēdzas. Cilvēks tādā stāvoklī var piedzīvot halucinācijas un grūtības koncentrēties.

“Man būtu grūti noticēt, ka kāds varētu būt nomodā 24 stundas un nepiedzīvot nevienu no šīm epizodēm,” izdevumam “Live Science” teica miega eksperts Orens Koens.

Tomēr tieši cik ilgi cilvēks spēj izturēt bez miega, aplēst ir grūti, jo tāda veida pētījumi ir ļoti bīstami un neētiski. Vēsturē ir vairāki gadījumi, kad neļaušana gulēt ir izmantota kā spīdzināšanas paņēmiens.

Tiesa, lai arī tāda veida eksperimentus nedrīkst veikt, pētnieki informāciju par ilgstoša miega trūkuma ietekmi uz organismu ir ieguvuši no cilvēkiem, kas cieš no ģenētiskas kaites, kura ļoti negatīvi ietekmē miega kvalitāti. Parasti šī kaite pacientu nogalina 18 mēnešu laikā.

Eksperimenti ar žurkām savukārt ir parādījuši, ka tās bez miega var izturēt 11 līdz 32 dienas.

2019. gadā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature and Science of Sleep”, atklāts, ka cilvēku koncentrēšanās spējas un modrība saglabājās normāla līdz 16 bezmiega stundām. Pēc tam modrība sāka ievērojami samazināties.

2000. gada pētījumā savukārt noskaidrots, ka 24 stundas nomodā samazina acu un roku koordinācijas spējas. Pēc 26 stundām cilvēka asinsritē palielinājās iekaisuma rādītāji, izjuka dažādu hormonu balanss un palēninājās vielmaiņa. Pēc 72 bezmiega stundām cilvēks var sākt kļūt nervozs, depresīvs, piedzīvot halucinācijas un problēmas ar funkcionēšanu.

Miegs ir ļoti svarīgs. Tā trūkums var novest pie bīstamām situācijām arī apkārtējiem. Līdzīgi kā ar alkoholu lietojušiem šoferiem, kad tie uzskata, ka spēj kontrolēt transportlīdzekli, kaut arī reakcijas ātrums ir ievērojami samazinājies, arī neizgulējušies cilvēki var pārvērtēt savas auto vadīšanas spējas attiecīgajā brīdī. Sekas tam var būt ļoti bēdīgas.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu