Aizdomīgais medus: teju puse importētā medus Eiropā ir saistāma ar krāpniecību

Kā vēsta aģentūra “Euractiv”, Eiropas Savienība neražo pietiekami daudz medus, lai spētu apmierināt pieprasījumu pēc tā, tieši tādēļ 40% medus tiek importēti no trešajām valstīm. Tas Eiropas ražotājiem ir radījis būtiskus sarežģījumus, jo nereti medus imports, piemēram, no Ķīnas, ir krietni lētāks nekā vietējais ražojums, līdz ar to priekšroka tiek dota ievestajam medum.

Lai spētu labāk saprast situāciju šajā jomā, Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāts DG SANTE kopā ar 18 Eiropas Savienības Pārtikas krāpniecības tīkla dalībvalstu nacionālajām varasiestādēm, Eiropas Biroju Krāpniecības apkarošanai (OLAF) un Eiropas Komisijas Kopīgo izpētes centru (JRC) veica plašu pētījumu.

23. martā publiskotajā ziņojumā teikts, ka 46% no 320 importētā medus paraugiem, kas ievākti no 2021. gada novembra līdz 2022. gada februārim, tikuši papildināti ar dažādām vielām, kas nav norādīti medus sastāvā.

Līdz ar to pastāv “ļoti spēcīgas aizdomas, ka liela daļa no trešajām valstīm ievestā medus ir ar aizdomīgu sastāvu, taču šis medus tāpat sasniedz veikalu plauktus,” teikts ziņojumā.

Lai gan pētījumā izmantotā testēšanas metode ir nepietiekama, lai pierādītu, ka ievestais medus ir viltojums, iegūtie rezultāti sniedz pietiekami labu priekšstatu, ka ievestā medus paraugi ir bijuši “aizdomīgi” un līdz ar to – tie nav atbilstoši Eiropas Savienības Medus direktīvai.

Medus dabīgi satur cukurus, un pēc Eiropas Savienības noteikumiem medum jābūt tīram – tam nedrīkst būt pievienotas citas sastāvdaļas. Par medus viltošanu tiek saukti gadījumi, kad medum tiek pievienotas tādas sastāvdaļas kā ūdens vai arī lēti cukura sīrupi. Ar tiem mākslīgi tiek palielināts iepakojumā esošais medus apjoms.

Tas cilvēka veselībai lielus riskus nerada, taču šāda prakse ir negodprātīga un kropļo konkurenci ar Eiropas Savienībā esošajiem medus ražotājiem. Produkcija ir krietni lētāka, taču satur neatļautas sastāvdaļas.

Salīdzinājumam – Eiropas Savienībā vidēji medus 2021. gadā maksāja 2,32 eiro par kilogramu, bet no Ķīnas ievestais medus - 1,27 eiro kilogramā. Tikmēr cukura sīrupa cena bijusi no 40 līdz 60 centiem kilogramā.

Aizdomīgo paraugu daudzums bijis ievērojami augstāks, salīdzinot ar analoģisku pētījumu, kas veikts no 2015. līdz 2017. gadam, kad aizdomīgi bijuši 14% medus paraugu.

Visvairāk aizdomīgo paraugu bijuši no Ķīnas (74% gadījumu), bet no Turcijas ievestajā medū visbiežāk atrastas dažādas pievienotas vielas (93%).

Interesanti, ka no Lielbritānijas ievestais medus visos gadījumos bijis aizdomīgs. Taču pētnieki norāda, ka tas ir skaidrojams ar faktu, ka Lielbritānija pati ievedusi medu no citām valstīm, un šis medus tālāk reeksportēts uz Eiropas Savienību.

Vairāk nekā pusē no aizdomīgajiem paraugiem medum pievienots papildu sīrups, un vēl nozīmīgā daļā medus paraugu konstatēti vairāk nekā viens pievienoti elementi.

Eiropas medus ražotāji aicina īstenot ārkārtas pasākumus, lai glābtu biškopības un medus ieguves sektoru visā Eiropas Savienībā, kā arī cīnītos ar negodīgo konkurenci, ko rada lētais imports.

“Eiropas Savienība ir svarīgs medus importētājs, jo iekšējais pieprasījums ir augstāks nekā pašu spēja saražot. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs spētu saglabāt noturību pret jebkāda veida krāpniecību,” norādīja OLAF ģenerāldirektors Ville Itjāla.

Viņš piebilda, ka vislielākā krāpniecība medus jomā ir ar pievienotām vielām, bet vēl viens pētījums atklājis, ka eksportētāji nereti norāda nepareizus datus par medus izcelsmi.

“Tādēļ ir nepieciešams tam pievērst uzmanību, aicināt ieviest kārtību un novērst jebkādu krāpniecisku praksi,” teica Itjāla.

Reaģējot uz pētījuma rezultātiem, Eiropas Savienības lauksaimnieku asociācija COPA-COGECA aicinājusi Eiropas Savienības varasiestādes “reaģēt un rīkoties, lai novērstu atsevišķas lauksaimniecības nozares sagraušanu, kā rezultātā Eiropā samazinātos medus bišu skaits”.

COPA-COGECA priekšsēdētājs Stanislavs Jašs sacīja, ka “pētījuma rezultāti parāda vienu no iemesliem, kādēļ virzāmies pretim īstai agrokultūras katastrofai Eiropas Savienībā”.

Eiropas Savienības dalībvalstis aicinājušas noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz preču izcelsmes vietām un izsekojamību. Tāpat biškopji aicinājuši nacionālās valdības veikt sistemātiskas importētā medus pārbaudes, ņemot vērā paplašinātas kontroles metodes, lai izvairītos no situācijas, kad no trešajām valstīm ievestam medum tiek dota priekšroka, kamēr vietējie ražotāji nespēj realizēt savu produkciju.