Līdz ar energoresursu cenu kāpumu Krievijai pagājušajā gadā bija iespēja gūt ievērojamus papildu ienākumus par pārdotajiem energoresursiem, taču šogad šajā naudas upē līmenis turpina plakt.
Krievijas energoresursu naudas upē turpina kristies līmenis (2)
Krievijas Centrālās bankas publicētais Krievijas maksājumu bilances novērtējums par 2023. gada pirmo ceturksni liecina, ka tekošā konta atlikums, lai gan joprojām ir pozitīvs, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmajiem trīs mēnešiem ir teju 4 reizes mazāks - 18,6 miljardi ASV dolāru.
Ieņēmumi no preču eksporta 2023.gada pirmajos trīs mēnešos sarukuši par 35% - līdz 100,8 miljardiem ASV dolāru, vienlaikus preču imports atgriezies pirmskara līmenī – 71,8 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā 2022. gada 1. ceturksnī. Rezultātā ārējās tirdzniecības pārpalikums sarucis līdz 29 miljardiem ASV dolāru, un tas ir par 54 miljardiem ASV dolāru mazāk nekā pagājušā gada janvārī-martā.
Medijs "Moscow Times" vēsta, ka
tik maz valūtas gada pirmajā ceturksnī, kas tradicionāli ir ļoti veiksmīgs posms, Krievijas ekonomikā nav ieplūdis kopš 2016.gada.
Skaidrs, ka ienākumi no eksporta ir būtiski sarukuši saistībā ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Izdevuma "Bloomberg Economics" ekonomists Aleksandrs Isakovs prognozē, ka šāda tendence turpināsies arī turpmākajos mēnešos. Viņaprāt, patērētāju pārliecības rādītāji, kas iepriekšējos mēnešos atjaunojušies, atkal varētu piedzīvot kritumu.
Attiecībā uz importu jānorāda, ka analītiķu ieskatā tā pieaugums ir pārsteidzošs, ņemot vērā rubļa kursa kritumu.
"Acīmredzot runa ir par kritisko preču importu, kuras iegādājas, neskatoties uz cenu, jo paši to saražot nevaram," komentējuši Krievijas makroekonomikas analītiķi "Telegram" kanālā MMI.
Viņu ieskatā, publicētie maksājumu bilances dati izskaidro, kāpēc rubļa vērtība šobrīd sarūk.
Līdzīgs viedoklis ir arī "Alfa-Bank" galvenajai ekonomistei Natālijai Orlovai. "Valūtas pārpalikums, ar kādu ekonomika dzīvoja gandrīz visu 2022. gadu, ir pagātne. Un tas izskaidro rubļa pavājināšanos līdz 80-83 vienībām par dolāru."
Prognozes nav rožainas
Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas publicēto informāciju šā gada martā faktiski saņemto ieņēmumu par naftu un gāzi novirze no prognozētā apjoma bija 39 miljardi rubļu (~435 miljoni eiro). Turklāt novirze negatīvā virzienā.
Savukārt jau 5.aprīlī ministrija paudusi, ka šajā mēnesī gaidāmie papildieņēmumi par pārdoto naftu un gāzi federālajā budžetā būs par 113,6 miljardiem rubļu mazāki, nekā iepriekš prognozēts.
Uzziņai:
Maksājumu bilance ir statistikas izstrāde, kurā apkopoti ārējās ekonomiskās darbības rezultāti noteiktā laika periodā. Maksājumu bilances tekošajā kontā iekļauti maksājumi par precēm un pakalpojumiem, ieņēmumi, kā arī bezatlīdzības maksājumi. Tekošā konta deficīts veidojas, ja saņemtās summas valstī ir mazākas par samaksātajām, savukārt proficīts - ja lielākas par samaksātajām.