"Neviens investors nav kļuvis bagāts, pateicoties vienam liktenīgam darījumam, turklāt tikai pēc pāris klikšķiem," uzsver Finanšu nozares asociācijas (FNA) Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits. Tomēr dati liecina, ka pārāk daudz Latvijas iedzīvotāju joprojām ik dienu notic krāpnieku solījumiem par lielu peļņu ar nekādu risku. Aprīlī vien šādi "investēti" vismaz 330 tūkstoši eiro. 

Lai gan šķiet, ka "Nigērijas prinču" e-pastus atpazīst jau 99,99% to saņēmēju, no Latvijas iedzīvotājiem izkrāptās summas ik mēnesi ir vairāki simti tūkstošu. Tostarp jaunākie FNA dati liecina, ka šā gada pirmajos četros mēnešos no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 3,4 miljonu eiro apmērā, turklāt tikai aprīlī - 609 tūkstoši eiro. No vienas puses, jāpriecājas, ka arvien vairāk krāpšanas gadījumu arī izdodas novērst - šā gada janvārī-aprīlī novērsta kopumā 2,6 miljonu eiro izkrāpšana -, tomēr bažas rada cilvēku lētticības nemazināšanās.

Noskaidrosim, kā atpazīt krāpniecības mēģinājumus un kādi ir biežākie piedāvājumi, uz kuriem cilvēki uzķeras. Savukārt Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis tiešsaistes žurnālam KLIK skaidro, kas "stāv" aiz investīciju krāpniekiem, kā krāpnieki zina, ko uzrunāt, un kāds ir izkrāptās naudas tālākais atmazgāšanas ceļš.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X