Infografika ⟩ Latvijas preču eksporta vērtība sarukusi par 5,8%; importa - par 6,5%

Tādējādi 2023.gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 24,568 miljardus eiro, kas ir par 6,2% jeb 1,61 miljardu eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp jūlijā Latvija ir eksportējusi preces 1,363 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,9% jeb 101,3 miljoniem eiro mazāk nekā jūnijā un par 15% jeb 240,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada jūlijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,787 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,7% jeb 149,6 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša un par 19,6% jeb 435,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada jūlijā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2023.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā pieaugot no 41,9% līdz 43,3%.

Eksportējusi Latvija 2023.gada jūlijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 204,461 miljona eiro vērtībā (15% no kopējā eksporta), kas ir par 7,4% mazāk nekā jūnijā un par 28,3% mazāk nekā 2022.gada jūlijā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 141,278 miljoniem eiro (10,4%), kas ir par 13% mazāk nekā pirms mēneša un par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt sauszemes transportlīdzekļi un to daļas eksportētas 78,034 miljonu eiro apmērā (5,7%), kas ir par 13,7% mazāk nekā pirms mēneša un par 6,9% mazāk nekā gadu iepriekš.

Importā jūlijā lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 204,684 miljonu eiro vērtībā (11,5% no kopējā importa apmēra), kas ir par 13,9% mazāk nekā jūnijā un par 64,9% mazāk nekā gadu iepriekš, seko sauszemes transportlīdzekļi un to daļas, kas ievestas 183,116 miljonu eiro vērtībā (10,2%), kas ir par 6,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 12% vairāk nekā pirms gada, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 180,735 miljonu eiro vērtībā (10,1%), kas ir par 14,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% mazāk nekā 2022.gada jūlijā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports 2023.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas importam attiecīgi par 165,5 miljoniem eiro un 116,4 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā kopējā eksporta vērtībā 2023.gada jūlijā ar 2022.gada jūliju saruka par 1,8 procentpunktiem un bija 66,9%, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 2,3 procentpunktiem un bija 83,5%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 0,5 procentpunktiem un veidoja 9,4%, bet importā saruka par 4,5 procentpunktiem un bija 3,2%.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,2%), Vācija (7%) un Krievija (6,2%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (21,2% no importa kopapjoma), Vācija (12,4%), Polija (10,8%) un Igaunija (9,8%).

2023.gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 49 valstīm.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība uz Ukrainu šogad jūlijā veidoja 73,513 miljonus eiro jeb 5,4% no kopējā eksporta apmēra. Salīdzinājumā ar jūniju eksporta vērtība uz Ukrainu ir pieaugusi 3,2 reizes, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - par 91,1%.

Vienlaikus preču eksports uz Krieviju šogad jūlijā veidoja 84,99 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir par 10,7% mazāk, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - par 18,3% mazāk, kamēr preču eksports uz Baltkrieviju veidoja 11,337 miljonus eiro, uzrādot kritumu par 33,5% salīdzinājumā ar jūniju, bet kāpumu par 5,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju.

Statistikas pārvaldē norāda, ka eksporta pieaugumu uz Ukrainu 2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (galvenokārt elektroģeneratoru iekārtu un rotējošo pārveidotāju) eksporta pieaugums par 1,1 miljonu eiro jeb 65,9%, bet uz Baltkrieviju - pārtikas rūpniecības ražojumu (galvenokārt kakao sviesta, tauku un eļļas) eksporta pieaugums par vienu miljonu eiro jeb 64,8%. Savukārt eksporta samazinājumu uz Krieviju galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (galvenokārt mašīnas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai vai izkraušanai) eksporta samazinājums par deviņiem miljoniem eiro jeb 60,7%.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka no Ukrainas šogad jūlijā preces Latvijā ievestas 20,484 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 9% mazāk nekā jūnijā un par 5,9% mazāk nekā pagājušā gada jūlijā.

Tajā pašā laikā no Krievijas preces šogad jūlijā importētas 31,253 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 37,8% mazāk nekā jūnijā un par 79,7% mazāk nekā pagājušā gada jūlijā, kamēr no Baltkrievijas preču importa vērtība veidoja 13,407 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir kāpums par 1,4%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - par 43,9% vairāk.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģentu uz pamatnes vai bez tās) importa kritums par 1,9 miljoniem eiro jeb 34,4%, bet no Krievijas - minerālproduktu (galvenokārt dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) importa samazinājums par 101,1 miljonu eiro jeb 87,4%. Savukārt importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu (galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas) importa pieaugums par 3,2 miljoniem eiro.