FID: "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs nesaredzam kā ārkārtas situāciju

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Runājot par prioritātēm pēc apstiprināšanas amatā, Platacis norādīja, ka FID prioritātes iedalāmas četros būtiskos virzienos. Pirmkārt, risku kalibrēšana un pareizas riskos balstītas pieejas attīstība. Otrkārt, gatavošanās jau minētajai "Moneyval" sestajai novērtēšanas kārtai. Treškārt, jaunas funkcijas izveide dienestā sankciju izņēmumu piemērošanas jomā un, ceturtkārt, pamatdarbības funkcijas attīstīšana un digitalizācija, tajā skaitā mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana.

FID ir apstiprināta attīstības stratēģija 2023.-2027.gadam, kur skaidri noteikti ilgtermiņa mērķi. Darbs tiks organizēts, lai pēc iespējas efektīvāk šos mērķus sasniegtu. "Strukturālas pārmaiņas noteikti būs - kā jau minēts, FID atbildība tiks paplašināta jau vistuvākajā laikā," piebilda Platacis.

Tāpat ļoti aktīvs darbs turpinās sankciju apiešanas novēršanas jomā. 2023.gada astoņos mēnešos saņemti vairāk ziņojumu par sankcijām nekā visā 2022.gadā kopā, jo ir pieņemtas un ieviestas jaunas sankcijas.

Citas jomas, kam pastiprināti tiks pievērsta uzmanība tuvākajos gados - noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, korupcija, akcīzes preču nelikumīga aprite, narkotisko vielu aprite un tam sekojoša naudas atmazgāšana.

LETA jau rakstīja, ka valdība aprīlī atbalstīja Latvijas pieteikšanos "Moneyval" sestajai novērtēšanas kārtai. Latvijas "Moneyval" delegācijas vadītājam Platacim tika uzdots informēt "Moneyval" sekretariātu par Latvijas gatavību sākt novērtēšanas kārtu starp pirmajām dalībvalstīm jau 2024.gadā.

2018.gadā "Moneyval" plenārsēdē tika pieņemts Latvijas piektās kārtas novērtējuma ziņojums (MER), kas atspoguļoja apkopojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) pasākumu efektivitāti atbilstoši 11 efektivitātes rādītājiem un par NILLTPFN tiesiskā regulējuma atbilstību 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām, vērtējot aktuālo situāciju Latvijā uz 2017.gada novembri, kad noslēdzās "Moneyval" ekspertu klātienes vizīte Latvijā.

Latvijas piektās kārtas novērtējumā tika atzīts, ka Latvija ir panākusi būtisku efektivitātes līmeni tikai vienā efektivitātes rādītājā - starptautiskā sadarbība. Savukārt pārējos desmit efektivitātes rādītājos Latvija saņēma efektivitātes vērtējumu "vidējs" vai efektivitātes vērtējumu "zems".

Savukārt Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstība 40 FATF rekomendācijām attiecībā uz 30 rekomendācijām tika novērtēta kā pilnībā atbilstoša vai lielākoties atbilstoša, bet attiecībā uz 10 rekomendāciju izpildi Latvijas tiesiskais regulējums atzīts kā tikai daļēji atbilstošs.

"Moneyval" pieņēma lēmumu pakļaut Latviju pastiprinātās uzraudzības procedūrai. Papildus atbilstoši FATF Starptautiskās sadarbības pārskata grupas (ICRG) lēmumam Latvija tika pakļauta FATF ICRG uzraudzības procedūrai, kurā Latvijai bija jādemonstrē panāktais progress "Moneyval"/FATF rekomendāciju ieviešanā, lai tā netiktu iekļauta tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

2019.gada decembrī "Moneyval" plenārsēdē tika izskatīts Latvijas iesniegtais tehniskās atbilstības progresa ziņojums par normatīvā regulējuma atbilstību FATF 40 rekomendācijām. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām 7 novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas. Tādējādi Latvija bija pirmā "Moneyval" dalībvalsts un otrā valsts pasaulē, kas novērtēta kā vismaz "lielākoties atbilstoša" visām 40 FATF rekomendācijām.

Savukārt 2020.gada februārī FATF plenārsēdē tika izskatīts Latvijas iesniegtais efektivitātes progresa ziņojums par Latvijas NILLTPFN sistēmas efektivitāti. Pēc efektivitātes ziņojuma izvērtēšanas eksperti apliecinājuši, ka visos desmit efektivitātes rādītājos, kas iepriekš vērtēti ar vērtējumu "zems" vai "vidējs", Latvija ir spējusi parādīt progresu, lai vecinātu NILLTPFN sistēmas efektivitāti.

Neskatoties uz Latvijas panākto progresu gan normatīvā regulējuma NILLTPFN jomā atbilstības nodrošināšanā visām 40 FATF rekomendācijām, gan attiecībā uz NILLTPFN sistēmas efektivitāti, kā arī faktu, ka Latvija vairs neatrodas pastiprinātās uzraudzības procedūrā, šobrīd vienīgais spēkā esošais NILLTPFN sistēmas novērtējums ir "Moneyval" 2018.gada Latvijas piektās kārtas novērtējums ar tā negatīvajiem vērtējumiem 10 no 11 efektivitātes rādītājos.

FATF un tās reģionālo organizāciju, tostarp arī "Moneyval" dalībvalstu veiktie novērtējumi, ir galvenie dokumenti, kas tiek ņemti vērā, nosakot valsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus.

Piemēram, Latvijas ārvalstu sadarbības partneri, tajā skaitā globālās bankas, iespējams, pamatojoties uz 2018.gada "Moneyval" ziņojumu, joprojām uzskata Latviju par paaugstināta vai augsta riska jurisdikciju. Tādējādi esošais publiski ieejamais vērtējums par Latvijas NILLTPFN sistēmu šobrīd negatīvi ietekmē valsts tēlu, investīciju vidi un Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju, secina valdība.

"Moneyval" plāno uzsākt sesto novērtējuma kārtu ne agrāk kā 2024.gada oktobrī, kad varētu notikt pirmā klātienes vizīte "Moneyval" dalībvalstī. Tiek paredzēts, ka visu savstarpējā novērtējuma kārtu ir jānoslēdz līdz 2031.gadam.