Kāpēc mēs neatceramies sapņus? Kur rodas murgi?

Kāpēc mēs aizmiegam?

Noteikti esat ievērojuši, ka savam aizmigšanas brīdim izsekot nav iespējams. Kā mēs aizmiegam? Zviedrijas zinātnieki secinājuši, ka aizmiegam brīdī, kad sāk darboties tie smadzeņu centri, kas dienas laikā bijuši miera stāvoklī. Amerikāņu eksperti ir pamanījuši, ka svarīga loma aizmigšanas mirklī ir dienas gaismas trūkumam, kas mūsu bioloģisko pulksteni pārceļ uz nakts režīmu, un sāk izstrādāties melatonīns - miega hormons. Pastāv pat viedoklis, ka cilvēks aizmieg tāpēc, ka dienas laikā organismā uzkrājušies noteikti vielmaiņas produkti. Jebkurā gadījumā eksperti no dažādām pasaules malām nav nonākuši pie vienota viedokļa par to, kāpēc mēs aizmiegam. 

Kāpēc neatceramies sapņus?

Jā, visi guļ vienādi un neviens nevar iztikt bez miega. Tad kāpēc mēs aizmirstam sapņus? Zinātnieki skaidro, ka pie vainas ir smadzeņu nespēja "apstrādāt" sapnī sniegto informāciju. Šo procesu var salīdzināt ar datoru, kuram ir nesaderība ar kādu noteiktu failu, - dators to nespēj kodēt. Piemēram, mēs nevaram augšupielādēt kādu nestandarta videoklipu no YouTube.

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem visi sapņi, pat ja tos izjūtam kā ļoti garus vai vairākus vienā naktī, patiesībā ilgst tikai dažas sekundes. Mūsu neticamie ceļojumi, trillerim līdzīgā pakaļdzīšanās, kāzas, lidošanas spējas, iemīlēšanās - tas viss ilgst vienu īsu acumirkli. 

Šis apstāklis arī ​​neļauj mums pēcāk atcerēties savus sapņus vai sīkas sapņu detaļas. Smadzenes to izdzēš.

Izrādās, ka mūsu smadzenes spēj atcerēties ne vairāk kā trīs sapņus nedēļā.

Pētījumi ir parādījuši, ka sapņi, kurus atceramies, visspilgtāk atspoguļo mūsu fantāzijas realitātē.

Kas ir sapnis, zinātnieki nav precīzi definējuši, bet sapni var saukt arī par ikdienas informācijas un iztēlotā kodēšanu mūsu zemapziņā.

Divas miega fāzes

Sapnī ķermenis sāk darboties pavisam citā režīmā. Zinātnieki izdala divas miega fāzes, kuru laikā organismā notiek svarīgi procesi:

non-REM jeb lēnais miegs. Šai fāzei ir 3 stadijas (dažreiz iedala 4 stadijās), kas sastāv no vieglā miega un dziļā miega.

1. lēnā miega stadija: kad atslābināmies un iesnaužamies, dažreiz ir sajūta, ka krītam. Šī stadija ilgst 5–10 minūtes.

2. lēnā miega stadija: modra snauda – mēs jebkurā brīdī varam pamosties, ja kāds modina. Šī miega stadija ilgst 5–15 minūtes. Ķermeņa temperatūra sāk pazemināties, pulss kļūst lēnāks.

3. un 4. dziļā miega stadija: dziļš miegs, samazināta reakcija uz stimuliem. Ķermenis un smadzenes sāk atjaunošanās procesus. Tā ir vissvarīgākā miega stadija, kura visilgākā ir nakts pirmajā pusē.

REM (angl. rapid eye movement, latviski ātras acu kustības) – pazīstama arī kā nemierīgā miega fāze jeb ātrais miegs, paradoksālais miegs.

REM fāzes laikā paātrinās pulss, elpošana, cilvēka acis ātri grozās dažādos virzienos, un smadzenes intensīvi strādā. Šī fāze tiek attiecināta uz vieglo miegu, kura laikā jebkurā brīdī var pamosties.

Visticamāk, tieši šajā fāzē mēs sapņojam, jo pamodušies atceramies sapņus. REM fāzes beigās mēs pārejam vieglā miega non-REM stadijā un atkārtojam ciklu no jauna.

Interesants fakts, ka mazuļiem 50% miega ir REM miegs, bet pieaugušajiem – 20–25%. Kāpēc? Tiek uzskatīts, ka tieši šīs fāzes laikā mēs mācāmies.

Kur rodas murgi?

Murgs vienmēr ir kaut kas nepatīkams un satraucošs, citiem vārdiem, ja pārāk bieži redzat sliktus sapņus, varat būt pārliecināts, ka jūsu ķermenis dod jums trauksmes signālus. 

Parasti sistemātiski murgi norāda uz neirozi, paaugstinātu emocionalitāti un citiem garīgiem traucējumiem. "Bezsakara" murgi liecina par pārmērīgu darbu, stresu.

Nepatīkami sapņi var rasties gan ātrajā, gan lēnajā fāzē. Vienīgā atšķirība, ka, atrodoties ātrā miega fāzē, tu vari apzināties, ka guli un redzi murgu. Tu to apzinies tik dziļi, ka spēj sevi pamodināt. Kas attiecas uz lēnā miega fāzi, viss ir daudz sarežģītāk. Tā kā mūsu

sapņi lēnā miega periodā kļūst reālāki, mainās arī uztvere, kas nozīmē, ka ne vienmēr ir iespējams pierunāt sevi pamosties.

Daži interesanti fakti

• Dažreiz sapņos parādās pilnīgi nepazīstamas sejas. Patiesībā, lai cik paradoksāli tas izklausītos, sapnī mēs redzam tikai to, ko zinām. Dienā mums garām var paiet desmitiem cilvēku, un katra aplūkotā seja ir iespiedusies mūsu zemapziņā. Smadzenes ātri aizmirst nevajadzīgo informāciju, bet sapnī zemapziņa var uzdarboties. 
• Visiem veseliem cilvēkiem ir sapņi. Tomēr, kā liecina pētījumi, vīrieši un sievietes sapņo atšķirīgi. Vīrieši galvenokārt sapņo par sava dzimuma pārstāvjiem, savukārt sievietes sapņos redz abu dzimumu cilvēkus.
• Arī neredzīgajiem ir sapņi. Ja cilvēks ir zaudējis redzi pēc piedzimšanas, visas dzīves laikā sapņos var rādīties attēli "no iepriekšējās dzīves". Viņu sapņi ir piepildīti ar skaņām, smaržām un taustes sajūtām.
• Sapnis, ko cilvēki redz visbiežāk, ir saistīts ar mīļotā cilvēka neuzticību, atklājuši pētnieki.  Psihologi šo fenomenu skaidro ar ikviena dabiskajām bailēm tikt pamestam un nenovērtētam.
• Seksuāls uzbudinājums sievietēm iestājas REM miega (jeb ātro acu kustību) fāzē, savukārt vīriešiem šai miega periodā, kurā ieslīgstam vairākas reizes naktī, iestājas erekcija.