Noskaties Politiķi skeptiski raugās uz iespēju Eiropā ierobežot Krievijas graudu tranzītu un importu

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no video

Eiropas Savienība sākusi apspriest jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Kā vēsta ārvalstu mediji - to būtu jāapstiprina uz Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu. Bet visticamāk sankcijas pret Krievijas asiņainajiem graudiem šajā sarakstā nebūs. Pagājušā pēdējos mēnešos soctīklos par graudu vešanu caur Latviju aizsākās publiskas diskusijas. Tās nonāca pat līdz Rīgas pilij, Valdībai un Saeimai. Bet risinājuma kā to ierobežot - joprojām nav, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ir pagājuši divi mēneši kopš Latvijā diskutējam par Krievijas graudiem un citiem lauksaimniecības produktiem, ko ved caur Latviju. Pēdējie aprēķini rāda, ka aizvadītajā gadā kravu apjomi bijuši rekordaugsti un nodrošinājuši lauvas tiesas peļņu arī Latvijas dzelzceļam. Asiņaino graudu nauda ļāvusi arī Krievijai turpinātu uzbrukt Ukrainai. Zemnieki pārmet, ka valdība nodarbojas ar darbības imitāciju un baidās pieņemt jebkādu lēmumu. Politiķi savukārt apgalvo - ja par aizliegumu graudus no Krievijas nevest nevienosies visa Eiropa, mums vieniem to darīt būšot absolūti bezjēdzīgi.

Zemnieku saeimas Valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre:

“Rīcība īsti nav sekojusi, neseko, un tas, ko mēs redzam, kas pietrūkst, pietrūkst tādas izlēmības valdības vadītājas personā. Un nav arī tāda skaidra plāna un sadarbības ar kaimiņvalstīm. Jo skaidrs, ka Eiropā nevar pieņemt lēmumu, vienreiz aizbraucot, pārējiem pasakot - es gribētu, lai tā (notiek) un tad pārējās valstis nobalso pret. Ļoti liels darbs jāizdara”.

Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”): “Visas trīs Baltijas valstis mēs varētu apturēt visu tirdzniecību ar Krieviju. Pat, ja mēs to darītu, tas neietekmēs Krievijas ekonomiku ne par vienu santīmu. Kāpēc? Vienkārši apietu mūs. Un vēl pie tam, ja mēs neļautu vairs fiziski pārvadāt, teiksim, graudus no Krievijas, tie graudi atradīs citu ceļu, tai skaitā Eiropas tirgū. Un no vienotā tirgus vēl atnāktu ironiskā kārtā atpakaļ mūsu tirgū. Bet tas tikai būtu itāļu makaronu formā vai tamlīdzīgi. Tātad pieņemt mēs varam. Efektivitāte pret Krieviju būtu nulle. Bet “skāde”, ko mēs darītu paši savai ekonomikai, tā, iespējams, varētu būt paliela”.

Ar “skādi” varētu apzīmēt to, kas graudu kravu apturēšanas brīdī piemeklētu “Latvijas dzelzceļu”. Tas arī otro gadu pēc Ukrainas kara sākuma ir uzsēdināts uz Krievijas kravu adatas. Asiņaino graudu imports no Krievijas Latvijā pagājušā gada 10 mēnešos bijis 3,2 reizes lielāks nekā pirms Ukrainas kara sākuma. Kopējais graudu tranzīts Latvijā no Krievijas veidoja 1,94 milj. tonnu – kas ir par 97% vairāk nekā 2022. gadā. Krievijas izcelsmes graudus un citus lauksaimniecības produktus Latvijas ostās pārkrauj 18 uzņēmumi. Visvairāk - 71 procents no kravām iet caur Liepājas ostu. Lielāko daļu ved “Latvijas dzelzceļa” meitas kompānija “LDZ Cargo”. Maksa par šo kravu pārvešanu ļauj uzturēt sliežu ceļus. Ja kravas beigsies, tas būs ievērojams trieciens kompānijai un dzelzceļa infrastruktūrai.

Ekonomikas ministrs (ZZS) Viktors Valainis:

“Šeit ir jāskatās kopējā kontekstā. Kādā veidā mēs varam šo te ierobežot, lai tas sasniegtu efektu. Ja mēs pateiksim, ka “Latvijas dzelzceļam”, lūdzu, nevediet to, kas notiks nākamajā dienā. Un, ja nākamajā dienā to turpinās darīt Lietuvas dzelzceļš vai kāds cits privāts uzņēmums, vai mēs sasniegsim efektu no tā. Mēs ejam uz to, lai būtu reāls efekts, nevis tikai uz papīra izpildīta darbība”.

- Jums šķiet pareizi, ka Latvijas dzelzceļa meitas kompānija nodrošina šo kravu apriti, kas tālāk aiziet uz Krieviju?

“Manuprāt, mums vajag iet ar risinājumiem, kas reāli strādā, nevis izpildās tikai uz papīra”.

- Tas ir pareizi vai nepareizi, ka Latvijas dzelzceļa kompānija to dara?

“Mums vajag risinājums, kas izpildās dabā, nevis tikai uz papīra”.

Vienkārša atbilde - jā vai nē.

“Mums vajag risinājumus, kas izpildās dabā, ja mēs šobrīd.. Tas, ka vispār šeit tiek importēti Krievijas graudi, man liekas nepareizi. Jautājums, kā panākt efektu, lai Eiropas Savienībā šī krava neieplūst. Ar vai bez Latvijas dzelzceļa starpniecības, bet lai vienkārši tie šeit nenāk iekšā”.

Vienkāršs jautājums - vai Latvijas dzelzceļa meitas kompānijas darbību Igaunijā, jūsuprāt, ir pareiza.

“Es domāju jau jums atbildēju uz šo jautājumu”, tā Viktors Valainis.

Svarīgākais
Uz augšu