Ir pagājuši divi mēneši kopš Latvijā diskutējam par Krievijas graudiem un citiem lauksaimniecības produktiem, ko ved caur Latviju. Pēdējie aprēķini rāda, ka aizvadītajā gadā kravu apjomi bijuši rekordaugsti un nodrošinājuši lauvas tiesas peļņu arī Latvijas dzelzceļam. Asiņaino graudu nauda ļāvusi arī Krievijai turpinātu uzbrukt Ukrainai. Zemnieki pārmet, ka valdība nodarbojas ar darbības imitāciju un baidās pieņemt jebkādu lēmumu. Politiķi savukārt apgalvo - ja par aizliegumu graudus no Krievijas nevest nevienosies visa Eiropa, mums vieniem to darīt būšot absolūti bezjēdzīgi.
Zemnieku saeimas Valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre:
“Rīcība īsti nav sekojusi, neseko, un tas, ko mēs redzam, kas pietrūkst, pietrūkst tādas izlēmības valdības vadītājas personā. Un nav arī tāda skaidra plāna un sadarbības ar kaimiņvalstīm. Jo skaidrs, ka Eiropā nevar pieņemt lēmumu, vienreiz aizbraucot, pārējiem pasakot - es gribētu, lai tā (notiek) un tad pārējās valstis nobalso pret. Ļoti liels darbs jāizdara”.
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”): “Visas trīs Baltijas valstis mēs varētu apturēt visu tirdzniecību ar Krieviju. Pat, ja mēs to darītu, tas neietekmēs Krievijas ekonomiku ne par vienu santīmu. Kāpēc? Vienkārši apietu mūs. Un vēl pie tam, ja mēs neļautu vairs fiziski pārvadāt, teiksim, graudus no Krievijas, tie graudi atradīs citu ceļu, tai skaitā Eiropas tirgū. Un no vienotā tirgus vēl atnāktu ironiskā kārtā atpakaļ mūsu tirgū. Bet tas tikai būtu itāļu makaronu formā vai tamlīdzīgi. Tātad pieņemt mēs varam. Efektivitāte pret Krieviju būtu nulle. Bet “skāde”, ko mēs darītu paši savai ekonomikai, tā, iespējams, varētu būt paliela”.