Latvijā aug iecietība pret finanšu noziegumiem, secināms no FID aptaujas (1)

Aptaujas rezultāti liecina, ka 74% no visiem aptaujātajiem uzskata - ir nepieciešams cīnīties ar finanšu noziegumiem, bet vienlaikus augusi tolerance pret finanšu noziegumiem un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Ja 2022.gadā aptuveni 32% Latvijas iedzīvotāji vajadzības gadījumā apsvērtu iespēju iegādāties nelegālās akcīzes preces, zinot to nelikumīgo izcelsmi, tad 2023.gadā jau 40% aptaujāto atzina, ka varētu tā rīkoties. Augusi arī tolerance pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un kukuļdošanu.

Vidēji augstāka iecietība pret finanšu noziegumiem ir personām vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī no 45 līdz 64 gadiem.

FID pārstāvji informē, ka no 2018.gada līdz 2023.gadam Latvijā ir sākti vairāk nekā 900 kriminālprocesi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

FID priekšnieks Toms Platacis pēc aptaujas datiem secina, ka Latvijas iedzīvotāju izpratne par finanšu noziegumiem, to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī par individuālo atbildību, iesaistoties šādos noziegumos, varētu būt augstāka. Platacis norāda, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir daudz paveikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un apkarošanā, kā arī sabiedrības izpratnes veidošanā, tomēr tas, ka būtiska sabiedrības daļa ir gatava šādos noziegumos iesaistīties, liecina, ka iesāktais jāturpina.

Smagus zaudējumus Latvijas sabiedrībai joprojām nodara korupcija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedriskās domas aptauja atklāj iedzīvotāju un uzņēmēju salīdzinoši noturīgo attieksmi pret neoficiālu risinājumu izmantošanu, kārtojot dažādus jautājumus. 2023.gada aptaujā 19% iedzīvotāju un 20% uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā izmantojuši neoficiālus risinājumus.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atzīst, ka trīs gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju attieksmē pret kukuļošanu nav būtisku izmaiņu. Straume uzsver, ka šis stagnējošais tolerances līmenis ir satraucošs signāls. Sabiedrībai jāapzinās, ka korupcijas draudi valstī ietekmē ne tikai valsts kopējo un iedzīvotāju individuālo labklājību, bet tas ir arī nacionālās drošības jautājums, norāda KNAB vadītājs.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norāda, ka VID ir būtiska loma finanšu noziegumu novēršanā - sankciju ievērošanas uzraudzība, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumi, kā arī vadošā loma ēnu ekonomikas mazināšanā. Kopš Eiropas līmenī noteiktas sankcijas pret agresorvalsti, to ievērošana un sankcionēto preču kontrole uz robežas bijusi un arī turpmāk paliks ievērojama muitas darba daļa.

Latvijā Valsts policija pagājušajā gadā konfiscēja noziedzīgi iegūtus 96 miljonus eiro. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks informē, ka pērn no Latvijā reģistrētajiem 35 719 dažāda veida noziegumiem liela daļa ir tieši vai saistīti ar finanšu noziegumiem. Policijas dati liecina, ka arī pērn aizvien ir augusi krāpnieku aktivitāte, no kā smagi cieš iedzīvotāji.

Jau ziņots, ka FID sāk informatīvi izglītojošu kampaņu "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt". Kampaņas laikā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos FID kopā ar sadarbības partneriem informēs par aktuālo situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā, par finanšu noziegumiem, to raksturu, smagumu un ietekmi uz ikvienu iedzīvotāju, kā arī skaidros iespējas, kā izvairīties no apzinātas un neapzinātas dalības finanšu noziegumos un savu iespēju robežās novērst finanšu noziegumus.

Mājaslapā "vieglanauda.lv" pieejami aktuālie informatīvie materiāli (statistika un video) par finanšu noziegumiem. Viena no svarīgākajām aktivitātēm kampaņas ietvaros būs izglītojošu pasākumu īstenošana, FID darbiniekiem un sadarbības partneriem tiekoties ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem izglītības un citās iestādēs gan Rīgā, gan reģionos.