TOP5 svarīgākie vitamīni imunitātes stiprināšanai rudenī

D vitamīns – saules aizstājējs

Saulainajā periodā D vitamīns ir viens no tiem, ko organisms pietiekamā daudzumā ražo pats, ja cilvēks noteiktu laiku atrodas saules staros. D vitamīns darbojas gan kā imunitātes stiprinātājs, gan arī uzlabo pašsajūtu, novēršot bezspēku un apātiju, kā arī tas ir noderīgs kaulu un muskuļu stiprināšanai.

"D vitamīna aktīvā forma ir kalcitriols, kas organismā veidojas no holekalciferola jeb D3 vitamīna. Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr

valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, D vitamīnu vasarā uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams,"

skaidro farmaceite.

D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.

"Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā,"

skaidro farmaceite Ivanda Krastiņa.

Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Ieteicamā D vitamīna diennakts deva atkarīga ne vien no cilvēka vecuma, bet arī no tā, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, proti, vai D vitamīna lietošana būs profilaktiska vai terapeitiska. Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, organisma vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa svars un ikdienas ieradumi. Izvērtējot analīžu rezultātus, ieteicamo D vitamīna devu noteiks ārsts.

Veciem cilvēkiem, bērniem, grūtniecēm, kā arī cilvēkiem ar paaugstinātu garīgo vai fizisko slodzi, D vitamīnu profilaktiski ir ieteicams lietot visu cauru gadu.

C vitamīns – imunitātei

Lai gan visbiežāk par C vitamīnu runā kā par cilvēka imunitāti stiprinošu vitamīnu, tā pozitīvā iedarbība uz organismu ir ievērojami plašāka. “C vitamīns ne tikai palīdz cīnīties ar saaukstēšanos, vīrusiem un gripu, uzlabo imūnsistēmas darbību palielināta stresa apstākļos un palielina fizisko spēku, bet arī stiprina plaušu veselību, veicina dzelzs uzsūkšanos organismā, rūpējas par veselīgu ādu, mazinot grumbu un krunku veidošanos, ādas sausumu un aizkavējot novecošanos, kā arī veicina kolagēna veidošanos, kas ir būtiski ne tikai ādai, bet arī saitēm, cīpslām, kauliem un asinsvadiem. Stiprinot asinsvadu sieniņas, tiek veicināta brūču dzīšana un aizkavēta iekaisumu rašanās,” norāda farmaceite.

Cilvēka organisms nespēj ražot un uzglabāt C vitamīnu, tāpēc ir svarīgi to ikdienā uzņemt pietiekamās devās.

Daļēji šo devu cilvēks var uzņemt ar pārtiku, uzturā lietojot citrusaugļus, dzērvenes, kivi, un dārzeņus, piemēram, brokoļus, skābētus kāpostus. Visvairāk C vitamīna satur upenes, kivi, paprika, spināti, puķkāposti un arī kartupeļi. Dienā pietiek ar 50 gramiem upeņu, lai tiktu nodrošināta pietiekama C vitamīna dienas deva!

"Tomēr gada aukstajā periodā ar uzturu ne vienmēr iespējams uzņemt nepieciešamo C vitamīna daudzumu, tāpēc ieteicams to uzņemt papildus, lietojot uztura bagātinātājus. Sievietēm dienā būtu jāuzņem 75 mg, vīriešiem – 90 mg. Pie pirmajiem saaukstēšanās simptomiem sevišķi noderīga ir C vitamīna trieciendeva – īslaicīgi vīrusu infekciju gadījumos C vitamīna dienas devu var palielināt pat līdz 1000 mg dienā," skaidro Ivanda Krastiņa.

B vitamīni – pret stresu un nogurumu

B grupas vitamīni labvēlīgi iedarbojas uz mūsu nervu sistēmu un uzlabo smadzeņu darbību. B grupas vitamīnu trūkums var izraisīt nervu sistēmas izsīkumu, tas nozīmē - pastiprināts garīgs un fizisks nogurums, depresīvs garastāvoklis, pārlieka uzbudināmība, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās spēju samazināšanās, samazināta izturība pret stresu, bezmiegs. Visi B grupas vitamīni piedalās nervu šūnu metabolisma procesos, nervu impulsu pārvadē, līdz ar to nodrošinot visu orgānu sabalansētu, veselīgu darbību.

B vitamīnu trūkums organismā var izraisīt nervu sistēmas izsīkumu, rada pastiprinātu nogurumu, depresīvu garastāvokli un samazina koncentrēšanās spējas.

Lietojot šīs grupas vitamīnus, uzlabojas darba spējas, atmiņa, koncentrēšanās, ilgstošāka stresa noturība.

Uzturā B vitamīnu iespējams uzņemt, lietojot piena produktus, zivis, olas un vistas gaļu, taču, ja to nepieciešams uzņemt pastiprināti, konsultējoties ar farmaceitu, ieteicams izvēlēties pieejamās bezrecepšu tabletes un kapsulas vai uztura bagātinātājus.

"Lielākā daļa B grupas vitamīnu – B1, B2, B3, B6 un B12 – ir ūdenī šķīstoši, tādēļ tos ir ieteicams lietot no rīta tukšā dūšā, jo tie sniedz enerģiju un mazina stresu, uzlabo garastāvokli,” iesaka farmaceite. Vienīgais B grupas vitamīns, ko ieteicams lietot vakarā, ir B3 vitamīns jeb niacīns, jo tas piedalās iemigšanas procesos.

A vitamīns – uzlabo redzi un veselību

A vitamīns ir viens no populārākajiem vitamīniem, kas pozitīvi iedarbojas uz redzi. Papildus tam vitamīns uzlabo arī ādas stāvokli un palēnina tās novecošanos, veicina gļotādas normālu funkcionēšanu, atjauno šūnas un stiprina imunitāti. Ikdienā lietojot zivis, burkānus, avokado, olas un pienu, kā arī zaļos lapu salātus, iespējams A vitamīnu uzņemt no šiem produktiem.

A vitamīna deficīts bieži konstatēts nabadzīgos pasaules reģionos, īpaši bērniem, bet attīstītajās valstīs nav raksturīgs. Aizkuņģa dziedzera, aknu un zarnu trakta slimības var būt iemesls A vitamīna deficītam arī gadījumos, kad ir nodrošināta pilnvērtīga uztura pieejamība. A vitamīna deficīts var būt iemesls oftalmoloģiskam, dermatoloģiskam un imūnsistēmas bojājumam.

"Ja organismā konstatēts A vitamīna trūkums, var kļūt sausa āda, redzes bojāšanās – nespēja redzēt tumsā, iespējama miglošanās, kā arī paaugstinās risks saslimt ar vīrusu infekcijām,"

stāsta Ivanda Krastiņa.

Tāpat kā citi vitamīni, arī A vitamīns pieejams aptiekās un, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, to iespējams iekļaut uzturā.

Polivitamīni

Polivitamīni ir vitamīnu preparāts, kas satur vairākus vitamīnus. Polivitamīni pārsvarā domāti veseliem cilvēkiem kā papildu deva profilaksei un nepilnvērtīgas pārtikas kompensēšanai, bet tos var lietot arī slimības laikā, izvērtējot zāļu devas un nepieciešamību. Ja ir konstatēts, ka ķermenim trūkst kāds konkrēts vitamīns vai ir vēlme stiprināt imūnsistēmu, vitamīnus var lietot atsevišķi, bet tos var arī lietot kombinēti.

Izvēloties polivitamīnus, lielākais pluss ir tāds, ka viena kapsula ietver vairāku vitamīnu labās īpašības un nav nepieciešams dzert vairākas vitamīnu saturošas tabletes vienlaicīgi.

Farmaceite norāda, ka ir sintētiskie polivitamīni, kurus ražo rūpnieciski, un dabīgie, kas gatavoti no augu valsts izvilkumiem, sniedzot pēc iespējas labāko vitamīnu devu kompleksu polivitamīnu lietotājam. "Izvēloties polivitamīnus, īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību, kurai tieši vecuma grupai tie domāti, piemēram, bērniem, pusaudžiem vai veciem cilvēkiem, jo katrai vecuma grupai nepieciešamas atšķirīgas vielas. Pirms vitamīnu vai polivitamīnu iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai konsultācijas laikā varētu noteikt nepieciešamo vitamīnu veidu un apjomu."

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".