Glutations darbojas arī kā bāze citiem antioksidantiem, piemēram, vitamīni C un E, kā arī selēns organismā iedarbojas pilnvērtīgi tikai tad, ja ir pietiekami augsts glutationa līmenis.
Tāpat šis antioksidants ikdienā uzlabo pašsajūtu, palīdz cīņā ar stresu un mazina depresiju.
Viena no būtiskākajām antioksidanta īpašībām ir pretnovecošanās funkcija. Tas novērš individuālu šūnu novecošanos, kā rezultātā arī nodrošina visa organisma lēnāku novecošanos. Cilvēkam novecojot, ar gadiem organisms dabīgi ražo daudz mazāk glutationa, kas attiecīgi paātrina novecošanās procesus.
Glutationa deficīts
Glutationa deficīts tiek novērots biežāk, nekā varētu šķist, jo daudzi cilvēki neapzinās tā nozīmību, un nav specifisku simptomu, kas ļautu ātri to diagnosticēt, turklāt glutationa līmeni organismā ietekmē daudzi faktori, tostarp dzīvesveids, slimības un novecošana.
Glutationa deficīts ir biežāk sastopams šādās grupās:
Ar vecumu saistīts samazinājums – glutationa līmenis dabīgi samazinās līdz ar vecumu, tāpēc cilvēkiem virs 40 gadiem tas ir novērots biežāk.
Hroniskas saslimšanas – cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, piemēram, diabēta, sirds slimībām, vēža vai neirodeģeneratīvām slimībām (Alcheimera, Parkinsona slimības), bieži tiek konstatēts pazemināts glutationa līmenis.
Aknu slimības – tā kā glutations ir būtisks aknu detoksikācijai, cilvēkiem ar aknu slimībām vai aknu bojājumiem bieži ir pazemināts glutationa līmenis.
Hronisks oksidatīvais stress – cilvēkiem, kas tiek pakļauti ilgstošam oksidatīvajam stresam (smēķētāji, cilvēki, kas dzīvo vai strādā vidē ar augstu ķīmisko piesārņojumu, alkohola lietotāji), ir lielāka glutationa deficīta iespējamība.