Šovasar ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) lēmumu atbrīvoti iesaldētie līdzekļi Latvijā reģistrētajam kravu pārvadājumu uzņēmumam “Euro Rail Trans”, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tajā vairākums faktiski pieder Krievijas valsts uzņēmumam “Krievijas dzelzceļš”. FID skaidro, ka, neraugoties uz to, līdz šim sankcijas uz Latvijas uzņēmumu attiecinātas nepamatoti.
Noskaties ⟩ Ar “Krievijas dzelzceļu” saistītam Latvijas uzņēmumam atbrīvo iesaldētos līdzekļus
Tā nav pirmā reize, kad ar “Krievijas dzelzceļu” saistītam uzņēmumam sankciju risks te tiek, te netiek saskatīts, jo interpretācija, ko darīt ar Krievijas uzņēmuma klātbūtni, atšķīrusies. Tomēr tagad tiek uzsvērts, ka “Krievijas dzelzceļš” nav pakļauts tiešām sankcijām un visdrīzāk arī nebūs, kas sakņojas ekonomiskās interesēs.
Tikmēr “Krievijas dzelzceļa” būtiskā loma agresorvalsts politikā, ekonomikā un karadarbībā ir acīmredzama. “Ļaujot Krievijas armijai, kaujas transportlīdzekļiem un ieročiem pārvietoties uz Krievijas robežām ar Ukrainu, “Krievijas dzelzceļš” atbalsta vai ir bijis atbalsts darbībām, kas destabilizē Ukrainu vai grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību,” – tā šo Krievijas valsts uzņēmumu 2022. gada martā sankciju kontekstā raksturoja Lielbritānija.
Eiropas Savienība tam piemērojusi finanšu ierobežojumus, kā arī vairākos piegājienos noteica sankcijas personām, kas cita starpā bija vai ir arī “Krievijas dzelzceļa” pārvaldībā. Tāds, piemēram, ir arī tagadējais Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs. Viņš līdz nonākšanai aizsardzības ministra krēslā vadīja “Krievijas dzelzceļa” direktoru padomi, bet tagad ir tās loceklis. “Krievijas dzelzceļa” izpilddirektors, Latvijā dzimušais Oļegs Belozerovs, kurš gan ir tikai Lielbritānijas, ne Eiropas Savienības sankciju sarakstā, šogad janvārī par “Krievijas dzelzceļa” darbu atskaitījās Vladimiram Putinam.
Latvijā sankciju risku 2022. gada pavasarī noteica diviem ar “Krievijas dzelzceļu” saistītajiem uzņēmumiem – “Euro Rail Trans” ar 51% uzņēmuma daļu Krievijas pusē un “Euro Rail Cargo”, kurā Krievijas pusei bija 50%. Taču pēdējais no sankciju riskam pakļauto uzņēmumu tabulas pazuda jau tā paša gada vasarā, bet “Euro Rail Trans” šovasar.
Sākotnēji abus uzņēmumus sankciju riska tabulā bija ielicis Uzņēmumu reģistrs. Par “Euro Rail Trans” bija ziņas no kredītiestādēm, ka tam sankciju dēļ ir iesaldēti līdzekļi, bet “Euro Rail Cargo” sarakstā iekļāva, jo tam bija teju identiska īpašumtiesību struktūra – vienā pusē uzņēmumi, kam galā “Krievijas dzelzceļš”, bet otrā – “Locomotive Traction Operator”. Tātad varēja secināt, ka arī uz to varētu attiekties līdzīgi ierobežojumi.
“Vēlāk tika saņemti argumenti, ka tas ir nepamatoti izdarīts. Un, vēlreiz pārvaicājot institūcijai, kas par šo nosacīto dvīni ir šo informāciju devuši, vai tad [sankciju risks] nebūtu attiecināms arī uz šo līdzīgo subjektu ar līdzīgi īpašnieku struktūru, tika saņemta noraidoša atbilde. (..) Līdz ar to tad arī mēs šo savu lēmumu pārskatījām,” Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis skaidroja “Euro Rail Cargo” izņemšanu no saraksta.
Minēto institūciju Uzņēmumu reģistrā neatklāj, atzīstot, ka tolaik bija ļoti daudz neskaidrību par sankciju piemērošanu un arī daudz iesaistīto. Šogad aprīlī atbildību par sankciju uzraudzību nodeva vienai iestādei – FID. Un tajā secināja, ka arī “Euro Rail Trans” šajā sarakstā nemaz neesot bijis jābūt. Lēmumu dienests balsta Eiropas Komisijas 2022. gada decembrī paustā viedoklī, ka “Krievijas Dzelzceļš” neesot mērķētu finanšu sankciju subjekts. FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena norāda: “Tas ir ļoti svarīgi šādās situācijas, kur ir iespējama tāda kopēja nostāja, ko pauž Eiropas atbildīgās iestādes, ka mēs tad sankcijas piemērojam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienveidīgi. Lai izvairītos no situācijām, kur viena valsts kaut ko konstatē, citā valstī sankcijas piemēro citādāk. Un attiecīgi, tad šis bija mūsu pamata apsvērums.”
Raidījums “de facto” gan noskaidroja, ka šobrīd vismaz puse no “Krievijas dzelzceļa” direktoru padomes 14 locekļiem, no kuriem daļa ir valdības pārstāvji, ir Eiropas Savienības sankcijās. Arī Finanšu izlūkošanas dienestā tam pievērsuši uzmanību, un prasa papildu skaidrojumus Eiropas Komisijai. “Ņemot vērā, ka šai direktoru padomei ir dažādas funkcijas, kuru ietvaros viņi pieņem dažādus lēmumus attiecībā uz “Krievijas dzelzceļu”, uz to darbību, rīcību ar tiem aktīviem, mēs kā Finanšu izlūkošanas dienests esam arī vērsušies pie Eiropas Komisijas, lūguši atkārtoti skaidrot, vai tas viedoklis, ko viņi pauda 2022. gada decembrī, vai tas joprojām ir aktuāls, ņemot vērā šo situāciju, kas ir faktiski šobrīd,” sacīja Tilhena. FID norāda, ka ir izpildes iestāde. Tā sankcijas piemēro, bet pati neizvēlas, kam tās piemērojamas – tas ir politisks jautājums.
Ārlietu ministrijā skaidro, ka pret “Krievijas dzelzceļu” tiešām noteiktas vien daļējas sankcijas uz noteiktiem finanšu darījumiem. Bet pilnīgai sadarbības pārtraukšanai būtu jāvienojas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vienlaikus no Ārlietu ministrijas piebildes rakstiskā komentārā noprotams, ka diez vai tas varētu notikt: “Jāņem vērā Krievijas dzelzceļa loma ne tikai Eiropas transporta sistēmās un tirdzniecībā ar nesankcionētajām precēm no un uz Krieviju, bet arī Eiropas valstu tranzītā uz Āziju un tirdzniecībā ar Āzijas valstīm.”
Arī Satiksmes ministrijā atzīst, ka, neraugoties uz Latvijas apņemšanos mazināt jebkādu sadarbību ar Krieviju kā agresorvalsti, Eiropas Savienība par vienu no svarīgākajām prioritātēm starptautiskā sadarbībā izvirzījusi sadarbību ar Centrālāziju. Ministrijas Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktors Andris Maldups skaidro: “Dzelzceļa pārvadājumos tas nav iespējams bez sadarbības starp Latvijas un Krievijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem: “Latvijas Dzelzceļu” un “Krievijas dzelzceļu”, kā arī bez sadarbības starp dzelzceļa pārvadātājiem. Ir nepieciešams nodrošināt kravu vilcienu pieņemšanu un nodošanu starp abu valstu dzelzceļa uzņēmumiem. Tādēļ šī sadarbībā minimālā līmenī ir, un ir jāsaglabā. To labi apzinās arī Eiropas Savienībā un tādēļ arī no sankciju viedokļa šādai sadarbībai ierobežojumi netiek.”
Kas tagad notiks ar “Euro Rail Trans” nav skaidrs. Ivars Sormulis, kas norādīts kā abu minēto Latvijas uzņēmumu patiesais labuma guvējs, stāsta, ka attiecības ar “Euro Rail Trans” izbeidzis 2022. gada februārī, bet atrodoties strupceļa situācijā, jo oficiāli to nevarot nokārtot. Uzņēmums faktiski nestrādā. Atšķirīga ir loģistikas uzņēmuma “Euro Rail Cargo situācija”. Šovasar tā struktūrā reģistrētas izmaiņas, kas faktiski nozīmē atbrīvošanos no Krievijas puses. Vienošanās par Krievijas daļu pārņemšanu gan notika jau iepriekš, taču oficiāli tas izdevies tikai tagad, kas laikā sakrīt ar Finanšu izlūkošanas dienesta lemto Krievijas dzelzceļa sakarā. “Tur bija grūts tas process. Visādas atļaujas, vis kaut kas, tur bija grūtības tikt no šī te stāsta vaļā.” Bet par uzņēmum nākotnes darbību viņš vairās runāt, jo ir pārāk neskaidra situācija.
Par to, kā vispār sākās kopuzņēmumi ar Krievijas valsts uzņēmumu, jāatgādina vairāk nekā desmit gadus sena pagātne, kad caur Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošajiem uzņēmumiem tos veidoja. Šlesers ilgus gadus bija arī “Euro Rail Trans” valdē un “Eiro Rail Cargo” padomē. Šobrīd detaļās par sadarbības veidošanu pēc būtības ar Krieviju viņš neieslīgst, vien pamato to ar biznesa interesēm. “Klienti grib, lai pēc iespējas ātrāk tās kravas var nonākt līdz gala punktam. Ir bijušas situācijas, kad kravu bija ļoti daudz, un tad stāvēja simtiem vagonu, tūkstošiem vagonu kaut kādos sastrēgumos. Bija grūti izvest un tā tālāk. Un katrs uzņēmums meklēja iespējas, kādā veidā uzlabot šo te loģistiku,” skaidro Šlesers. Krievijas puses ienākšana “Euro Rail Cargo” notika jau pēc 2014. gada Krievijas iebrukuma Krimā, bet to Šlesers negrib komentēt: “Ziniet ko, nejauksim. Tas, kas notika tajā laikā, to arī pasaule uztvēra pavisam savādāk. Karš Ukrainā sākās 22. gada februārī un tad arī sankcijas tika ieviestas. Līdz tam apskatieties, visi Rietumu uzņēmumi strādāja ar Krieviju, un tikai pēc iebrukumu Ukrainā daudzi uzņēmumi aizvēra savas pārstāvniecības un tā tālāk.”
Tikmēr Satversmes aizsardzības birojā (SAB) jau pirms desmit gadiem norādīja, ka pieaugošais Krievijas īpatsvars Latvijas tranzīta nozarē ir riskants, jo var kļūt par politiskās ietekmes instrumentu. Arī tagad SAB atzīst riskus. Vienlaikus birojā norāda, ka Ģeopolitiskās situācijas dēļ sadarbība Latvijas uzņēmumos jau mazināta un pieņem, ka FID lēmumi ir motivēti un atbilstoši izvērtēti.
Pētot notikušo, izgaismojās vēl kāda detaļa. “Eiro Rail Cargo” patiesais labuma guvējs līdz 2022. gada maijam bija Sergejs Maltsevs. Vārds, dzimšanas dati, saistība ar uzņēmumiem sakrīt ar Sergeju Maltsevu, kurš vienubrīd bija arī “Krievijas dzelzceļa” direktoru padomes priekšsēdētājs. Tur viņš norādīts kā Krievijas valstspiederīgais. Bet Latvijas Uzņēmumu reģistrā viņš ir Kipras pilsonis. Sormulis un Šlesers izvairās tieši komentēt šo situāciju. Uzņēmumu reģistrā saka – kādus dokumentus uzrāda, tādus izmanto. Bet, ja personai ir, piemēram, dubultpilsonība, to zināt nevar. FID spriež, ka tam, iespējams, jāmeklē risinājums. Pēc 2022. gada februāra ir arī ierobežojumi, kas attiecas uz visiem Krievijas pilsoņiem, un tikai blakus pilsonības uzrādīšana var būt tulkojama kā centieni saikni ar Krieviju slēpt.