/nginx/o/2025/01/23/16610722t1hd8f8.jpg)
Ziemā pieaug dažādu traumu un negadījumu skaits, ko bieži izraisa slidenie ceļi, kritieni uz ledus vai aktivitātes sportojot. Kam gan negadās sadzīviska rakstura brūces, sasitumi vai pat kaulu lūzumi?! Kā ziemā sevi pasargāt no traumām, kādas kļūdas nevajadzētu pieļaut, lai trauma ātrāk sadzītu, brūce neatstātu rētas un pēc iespējas ātrāk atkal varētu atgriezties normālā ikdienas ritmā, stāsta "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Ziemas sezonā viena no biežākajām kļūdām ir nepiemērotu apavu izvēle, kas veicina kritienus uz ledus un slidenām virsmām. Apaviem jābūt ar neslīdošu zoli, kas nodrošina labu saķeri ar virsmu, īpaši, ja bieži jāstaigā pa slideniem ceļiem vai taciņām.
"Ja tomēr gadās paslīdēt un gūt traumu, piemēram, sasitumu vai sastiepumu, svarīgi nekavējoties uzlikt aukstu kompresi, lai mazinātu pietūkumu, un pēc iespējas ātrāk vērsties pie speciālista,"
iesaka Alīna Fleišmane. Tāpat būtiski ir ziemas periodā izvēlēties apavus, kas sniedz ne tikai drošību, bet arī pietiekamu komfortu, jo aukstums un mitrums var veicināt citas veselības problēmas.
Ja gadījies iedzīvoties lūzumā, der atcerēties, ka organismam ļoti nepieciešami vitamīni un mikroelementi, lai kaulu šūnas spētu atjaunoties. Tātad –
jāuzņem kalcijs kopā ar D3 vitamīnu – tas veicinās kalcija uzsūkšanos.
“Kalcijs, ko uzņemam ar pārtikas produktiem dabīgā veidā, organismā spēj uzsūkties labāk, nekā lietojot kalciju tabletēs kā uztura bagātinātāju. Līdz pat 1000 mg kalcija satur glāze piena vai siera šķēle, 500 mg kalcija ir svaigi spiestas apelsīnu sulas glāzē, bet pie 200 mg kalcija var tikt, brokastīm izvēloties nelielu bļodiņu ar auzu pārslu putru. Apzinoties, ka ikdienas uzturs nav ideāls un, iespējams, organismam kalcija pietrūkst vai arī gadījies kaulu lūzums, kad jādomā, kā palīdzēt traumai ātrāk sadzīt, var jautāt farmaceitam, lai iesaka kādu no aptiekā nopērkamiem kalcija preparātiem,” norāda farmaceite.
Ja kaulu dzīšanas procesu aizkavē iekaisums vai pārmērīgi liels asinsizplūdums, palīgā noteikti jāņem fizioterapija.
Fizioterapija lieliski palīdz atjaunot arī muskuļu un locītavu funkcijas pēc imobilizējošo pārsēju, ģipša noņemšanas.
Vislabākā profilakse ir drošība
Tikai savlaicīgi parūpējoties par drošību, var izvairīties no liekiem uztraukumiem un tēriņiem nākotnē, kas rodas tad, ja trauma ir notikusi un nākas to ārstēt. Tādēļ jāpieskata, lai bērni slēpojot, slidojot, braucot ar ragaviņām, vienmēr lieto aizsargķiveres, ceļu un elkoņu sargus. Turklāt jāizvēlas arī droša vide, kur šīs aktivitātes veikt. Un jārāda piemērs arī pašiem pieaugušajiem!
No tā, cik pareizi brūce tiek kopta, būs atkarīgs, cik veiksmīgi un ātri tā sadzīs. Pareiza brūču kopšana samazina arī rētu veidošanās risku.
Jāatceras, ka
ūdeņraža pārskābe domāta tikai dezinfekcijai pie pirmreizējas brūces apstrādes, kad svarīgi to attīrīt no dažādiem mikroorganismiem, smilšu graudiem, sīkiem akmentiņiem vai citiem svešķermeņiem, kas varētu izraisīt infekciju. Taču vēlāk, turpinot traumēto vietu apkopt un mainīt pārsējus, ūdeņraža pārskābe vairs nav nepieciešama.
“Ja to turpina lietot katrreiz, kad maina pārsēju, brūces maliņas nemitīgi tiek apdedzinātas un sadzīšanas process norit daudz lēnāk, jaunās šūnas nespēj tik labi un ātri veidoties. Tāpēc arī ādas bojājums nesadzīst tik ātri kā gribētos,” norāda Alīna Fleišmane, uzsverot, ka brūces turpmākai kopšanai jāizmanto nevis ūdeņraža pārskābe, bet speciāls brūču skalošanas līdzeklis, šķīdums, ar kuru droši drīkst tīrīt traumēto vietu, lai atkal uzliktu sterilu pārsēju. Noderēs arī 0.9 % fizioloģiskais šķīdums (nātrija hlorīds), kas ir saudzējošs audiem, kā arī ziede, kas satur dekspantenolu un veicina sadzīšanu. Ja ziedes sastāvā ir gan dekspantenols, gan hlorheksidīns, tā darbosies kā papildu dezinficējošs līdzeklis, nodrošinot arī pretiekaisuma efektu. Savukārt, ja brūce ir inficēta, labi var noderēt arī furagīnu saturošs pulveris, ko izšķīdina ūdenī un ar šo šķīdumu brūci tīra katrreiz, kad tiek mainīts pārsējs.
Jāļauj brūcei “paelpot”!
Tiek uzskatīts, ka nobrāzumi un brūces sadzīst ātrāk, ja pāri traumētajai vietai nelīmē plāksterus vai pārsējus, bet ļauj, lai gaiss tiek klāt, lai āda “elpo”. “Tā ir taisnība, bet ne vienmēr un ne visās situācijās var iztikt bez pārsēja. Viss atkarīgs no vietas, kur brūce radusies. Ja brūcei nemitīgi ir saskare ar kādu virsmu un pastāv lielāks inficēšanās risks, pārsējs tomēr būtu vajadzīgs. Tomēr katrreiz, kad tas tiek mainīts, uz kādu laiku var ļaut ādai baudīt gaisa peldes, brūcei “paelpot” un pēc laika atkal uzlikt jaunu sterilu pārsēju,” iesaka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.
Ziemas aukstajos mēnešos roku un sejas āda ir īpaši pakļauta apsaldējumu riskam, kas var rasties, ilgstoši uzturoties ārā zemā temperatūrā bez pietiekamas aizsardzības.
"Ja āda tiek pakļauta ilgstošai sala un vēja iedarbībai, tā var plaisāt, kļūt sausa un iekaist.
Apsaldējumu gadījumā āda var zaudēt dabīgo elastību, kas apgrūtina sadzīšanu un var radīt paliekošas problēmas," brīdina farmaceite. Lai no tā izvairītos, ieteicams lietot speciālus barojošus, mitrinošas aizsargkrēmus, kas paredzēti ziemas apstākļiem, kā arī valkāt siltus cimdus un šalles, lai samazinātu ādas tiešu saskari ar auksto gaisu. Svarīgi atcerēties, ka krēms uz sejas jāuzklāj vismaz 30 minūtes pirms došanās ārā, lai tas paspētu iesūkties un pasargātu ādu!
Protams, laiks patiešām visas brūces dziedē, bet arī cilvēks pats var daudz ko darīt, lai šo procesu veicinātu.
“Pirmkārt, jāuzņem kolagēns, olbaltumvielas, antioksidanti (E un C vitamīns), kas kopumā veicina audu atjaunošanos.
Arī uzturs jāplāno tā, lai tajā netrūkst ne olbaltumvielu, ne ogļhidrātu, nedz nepieciešamo vitamīnu. Visas uzturvielas, ko uzņemam ar pārtiku, daudz labāk uzsūcas organismā, tāpēc arī atlabšanas periodā sniegs vairāk labuma. Savukārt, ja uzturs nav pilnvērtīgs, palīgā jāņem uztura bagātinātāji,” saka farmaceite Alīna Fleišmane.
Kam jābūt mājas aptieciņā, lai parūpētos par pareizu brūču kopšanu:
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)