/nginx/o/2025/01/29/16621535t1hcfd3.jpg)
Lielākoties, veicot laboratoriskās analīzes, tās jānodod tukšā dūšā, taču mazāk pieminēts ir fakts, ka ikdienā lietotie medikamenti un pat uztura bagātinātāji var ievērojami ietekmēt analīžu rezultātus. Tādēļ, plānojot noteiktus izmeklējumus, būtu vēlams šo jautājumu pārrunāt ar ārstu vai farmaceitu.
Sertificēta farmaceite Ivanda Krastiņa uzsver, ka būtiski ir ņemt vērā ne tikai medikamentu lietošanas faktu, bet arī to lietošanas laiku: “Piemēram,
vitamīnus un minerālvielas vēlams lietot tikai pēc analīžu nodošanas. Vispirms jānodod analīzes izmeklējumiem, tad varam ieturēt maltīti, un tikai pēc tam jālieto vajadzīgie medikamenti un uztura bagātinātāji.
Tiesa, tas var būt atkarīgs no konkrētās analīzes veida – piemēram, infekcijas izraisītāja diagnostiku vitamīni neietekmēs, bet antibiotikas gan var būtiski izmainīt rezultātus.”
Turklāt daudzi medikamenti organismā saglabājas ilgāku laiku un to aktīvās vielas var būt asinīs un citos bioloģiskajos šķidrumos, ietekmējot laboratorisko izmeklējumu precizitāti. Tādēļ ieteicams pievērst uzmanību zāļu aprakstiem, kuros norādīts, cik ilgā laikā vielas koncentrācija organismā samazinās.
Mūsdienu tehnoloģijas laboratoriskajā diagnostikā ir ievērojami attīstījušās, un daudzu testu precizitāte ir palielinājusies. Automatizētās izmeklēšanas metodes ir būtiski samazinājušas to faktoru skaitu, kas varētu ietekmēt rezultātus. Sertificēta farmaceite Ivanda Krastiņa norāda, ka, piemēram, veicot slēpto asiņu testu fēcēs, mūsdienās vairs nav nepieciešama īpaša diēta, kas agrāk bija obligāta, lai izvairītos no nepareiziem rezultātiem.
Tomēr joprojām pastāv testi, kurus var ietekmēt medikamentu lietošana un uztura bagātinātāji. Eksprestesti, kas tiek veikti ārpus laboratorijas, var būt mazāk precīzi un jutīgāki pret dažādiem ārējiem faktoriem, tostarp lietoto uzturu un zālēm.
Kādi medikamenti un kādus rādītājus var ietekmēt?
Holesterīna līmeni pazeminošie līdzekļi (statīni): ilgstoša lietošana var ietekmēt kreatinīna līmeni, kas tiek izmantots nieru funkcijas izvērtēšanai.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns, diklofenaks): var ietekmēt trombocītu, alfa amilāzes, glikozes, bilirubīna, kālija un nātrija koncentrāciju asinīs.
Diurētiskie līdzekļi un asinsspiedienu regulējošie medikamenti: var ietekmēt urīnvielas un citu olbaltumvielu koncentrāciju asinīs un urīnā.
Aspirīns: var ietekmēt pilnās asins ainas rādītājus un asins recēšanas spējas.
Perorālie kontracepcijas līdzekļi, glikokortikosteroīdi un beta blokatori: daži no tiem var mainīt noteiktus laboratoriskos parametrus.
Vairogdziedzera hormoni: ietekmēs vairogdziedzera hormonu kontroles analīzi, ja tos jau lieto kompensācijas terapijā.
Biotīns (B grupas vitamīns): plaši izmantots uztura bagātinātājos matu, ādas un nagu veselībai, bet var ietekmēt vairogdziedzera hormonu un dzimumhormonu analīzes, kā arī audzēju marķieru noteikšanu asinīs. Biotīna eliminācijas pusperiods (laiks, kurā vielas koncentrācija samazinās uz pusi no tās maksimālās koncentrācijas) lielās devās ir aptuveni 26 stundas.
Lai noteiktu dažādus bioķīmiskos parametrus, tiek izmantotas ķīmiskās un imūnķīmiskās analīžu metodes. Tā kā to pamatā ir dažādas ķīmiskās reakcijas, iespējama mijiedarbība ar zāļu aktīvajām vielām, kas var izraisīt rezultātu izmaiņas.
Ja cilvēks regulāri lieto medikamentus hronisku slimību ārstēšanai, būtu jāizvērtē, vai vismaz 24 stundas pirms analīzēm drīkstētu atturēties no šo medikamentu lietošanas.
Ja to drīkst darīt, analīžu rezultāti būs precīzāki. Ja tas nav iespējams, ārstam jāņem vērā lietotās zāles, izvērtējot analīžu rezultātus.
Dažos gadījumos, ja analīžu rādītāji ir ārpus normas robežām vai ļoti tuvu kritiskajām vērtībām, ārsts var izrakstīt atkārtotas analīzes, nosakot, ka uz laiku jāaptur konkrētā medikamenta lietošana. Savukārt citreiz analīzes tiek nozīmētas tieši ar mērķi izvērtēt, kā konkrētais medikaments ietekmē pacienta organismu un vai tas palīdz sasniegt terapeitisko mērķi.
Sertificēta farmaceite Ivanda Krastiņa uzsver:
“Pirms došanās uz laboratoriju vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai precizētu, vai lietotie medikamenti vai uztura bagātinātāji var ietekmēt rezultātus. Tas palīdzēs izvairīties no nepareizas diagnostikas un liekiem papildu izmeklējumiem.”
Lai saņemtu visprecīzākos laboratoriskos datus, vienmēr ir svarīgi ievērot ārsta vai farmaceita norādījumus un rūpīgi izvērtēt visus faktorus, kas varētu ietekmēt analīžu rezultātus.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)